Ģimenes studija ik pa laika ierosmi sarunām rod sociālos tīklos atrodamos pārspriedumos un pārdomās. Arī šoreiz sarunu par to, vai, mainoties sadzīves apstākļiem, jaunie vecāki ieguvuši vairāk laika un lielāku gandarījumu ikdienā, rosināja Santas Reinsones rakstītais sociālajos tīklos par viņas kā 21. gadsimta mammas ikdienu un viņas mammas ikdienu 20.gadsimta 80. gados.

Pārdomas viņai radušās pēc tam, kad bija devusies pie savas mammas, lai nedaudz atpūstos no jaunās māmiņas piepildītās ikdienas. Santa savās pārdomās vērtē un salīdzina mūsdienu jaunās mammas un 80. gadu jaunās mammas ikdienu. 

Savukārt Santas rakstīto Ģimenes studijā klausījās un viedokli izsaka ārste-psihoterapeite Gunta Andžāne un māksliniece publiciste Rasa Jansone. Ierakstā uzklausām arī feminisma teoriju pētnieci, kuratori mākslas kritiķi Janu Kukaini un tēti, biedrības "Tēvi" nodarbību vadītāju Gati Smidrovski.

"Tāda atmiņu paventilēšana, emocionāla iesaiste un iedziļināšanās ir ārkārtīgi vērtīga. Tas veido attiecības, ieinteresētību, nepadara situāciju tādu, ka es esmu pasaules naba un viss ap mani griežas,"Santas stāstu vērtē Gunta Andžāne. "Tu ieraugi, ka cilvēki tomēr dzīvo dažādos apstākļos, dažādi tiek galā ar lietām. Man ļoti gribas akcentēt mātes atbildi, ka bija grūti, bija varbūt kaitinoši, bet tas tā netika izjusts, jo piederas pie lietas.

Atgriežoties tādā attieksmē mēs spētu novērtēt mūsdienu iespējas, novērtēt, ka grūtību pārvērtēšana piederas pie lietas. Līdz ar to būtu mazāk vaimanu, čīkstēšanas, dusmošanās, neapmierinātības uz sevi un citiem un attieksmei būtu lielāka vērtība."

Rasa Jansone atzīst, ka pēc Santas ieraksta izlasīšanas viņai bijušas pretrunīgas sajūtas.

"Pozitīvs šajā ierakstā, ka tas ir ļoti precīzs 80. gadu sadzīves apraksts, svarīgi, ka uzkrājam mums nepieejamās dzīves aprakstus. Bet ierakstā bija otra puse, par ko jādomā,"  norāda Rasa Jansone.

"Kāpēc, kādam nolūkam šos pierakstus izmantojam. Es jutu milzīgo pretrunu, kad viņa uzstāda daudzos tehnoloģiskos savas dzīves ieguvumus, bet patiesībā, ar ko sāk ierakstu. Saka, ka aizbraukusi pie mammas pagulēt, palasīt un uzlikt masku. To viņa var izdarīt pie savas mammas, viņa to nevar izdarīt, kad grib savā smalkajā mājā pie i-robota, pie "voltiem" un "boltiem"  un pie jaunajiem zābakiem," vērtē Rasa Jansone.

"Manuprāt pēdējā laikā šādi vecmāmiņu un mammu, šo stipro, varošo sieviešu stāsti tiek izmantoti, lai mūsdienu mammas kušinātu. Labāk, lai viņas sūdzas mazāk, lai viņas netrako, lai viņas paliek mierīgas, nekā viņas gribēs izstāstīt visu, kā šodien iet, kādas ir tās grūtības," uzskata Rasa Jansone. "Dziļākais  iemesls tam visam ir, ka ļoti grūti sabiedrībai ir uzklausīt jaunas mammas iebildes.

Gribas teikt kuš, esi smaidīga madonna, tev ir mazs bērniņš, tu esi vesela, tu esi paēdusi, ārā nav karš, par ko tu vispār sūdzies."

Rasa Jansonē vērtē, ka ierakstā jūtama paškušināšana, ka rakstītāja izjūt dziļu nemieru.

"Ar kādu sesto vai simto prātu ir sapratusi, ka "bolts" un veļasmašīna kaut kādas fundamentālās lietas nespēj atrisināt. Viņa ir nemierā ar šo nesasniedzamo miera sajūtu un mēģina sev stāstīt - kuš, nav tik slikti, paskat, kā bija manai mammai," atzīst Rasa Jansone