Saistībā ar karantīnas pasākumiem, dzemdībās šobrīd daudzās slimnīcās nevar piedalīties tēti,  dūlas, kā arī cits atbalsta personāls.

“Ārkārtas situācija kā visā pasaulē, arī mūsu ikdienā ir ieviesusi zināmas korekcijas, galvenās korekcijas ir vērstas epidemiloģiskās drošības garantēšanai un pacientu drošības risku mazināšanai,” skaidro Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Santa Markova.

Markova norāda, ja katrai konkrētai grūtniecei tas liekas ierobežojoši un neērti, visiem kopā jādomā par sabiedrības interesēm.

“Jo striktāk ievērosim ierobežojumus, kas noteikti, jo veselīgāka būs mūsu sabiedrība, un jācer, mums izdosies izvairīties no tiem dramatiskajiem scenārijiem, ko redzam Eiropā, jo īsāks būs šis nosacītais karantīnas periods,” atzīst Markova un aicina topošos vecākus izturēties ar izpratni.

Jūrmalas slimnīcas Dzemdību nodaļas vadītāja Jolanta Bārbale-Mālniece atklāj, ka slimnīcā vēl nav ieviesti tik strikti ierobežojumi. Dzemdībās ir atļauts piedalīties bērniņa tētim.

“Ir citi drošības pasākumi – mēs neļaujam nākt nodaļā apmeklētājiem, neļaujam nest sūtījumus dzemdību nodaļā, esam ar pacientu izrunājuši, ka bērna tēvs var piedalīties dzemdībās un, ja viņam ir nepieciešams atgriezties darba vidē, viņš nodaļu pamet un atpakaļ vairs neatgriežas. (..) Vai arī paliek nodaļā un no nodaļas ārā neiet, tas nozīmē, nestaigā arī pa slimnīcu, atrodas tikai dzemdību nodaļā kopā ar sievu,” atklāj Jolanta Bārbale-Mālniece.

Bārbale-Mālniece piekrīt, ka tēta līdzdalība dzemdībās nedaudz palielina risku, bet tie ir ne tikai vienas ģimenes cilvēki, bet arī nāk no vienas mājsaimniecības.

“Lai cik reizēm bezatbildīga ir mūsu sabiedrība, ja vīrietis atgriežas no ārzemēm, viņš pirmais izolēsies no sievas uz divām nedēļām, tam nebūs nepieciešamas norādes, jo mēs savus tuviniekus cenšamies pasargāt,” atzīt Bārbale-Mālniece.

Tā kā situācija var arī mainīties un ierobežojumi var kļūt stingrāki arī tajās dzemdību vietās, kur vēl tēta līdzdalība ir pieļauta, TV3 raidījumu vadītāja, mamma pieciem bērniem un dūla Evelīna Strazdiņa vērtē, ka ar atbalstu ir jānodrošinās. Viņa uzskata, ka nav iespējams bez atbalsta iziet cauri ne grūtniecībai, ne dzemdībām, arī pēcdzemdību periodam.

“Ja situācija ir tāda, kāda tā ir šobrīd valstī, es bez domāšanas slēgtu līgumu ar vecmāti. Man vajadzētu šo atbalstu, lai es zinu to, cilvēku, kas mani sagaida. Izdomātu, uz kuru stacionāru doties. Mēģinātu maksimāli nopakoties ar kaut kādām zināmām lietām, lai pēc iespējās mazāk paliek nezināmā šajā lietā. Jo vairāk neziņas, jo vairāk nedrošības. Dzemdēšanai sirdsdrošība ir ļoti svarīga,” atzīst Evelīna Strazdiņa.

Dūla un vecmāte Līga Giniborga atzīst, ka jāgatavojas scenārijam, ka tētis nevar būt klāt un vai sievietei līdzi ir pašpalīdzības metodes, kā neapjukt šajā situācija, tikt ar visu galā un salikties ar savu bēbīti.

“Vienmēr jāatceras, ka dzemdības ar koronavīrusu vai bez koronavīrusa sievietei būs neaizmirstama pieredze. Tā paliks ar sievieti visu viņas dzīvi. Tās ietekmēs, kā viņa jutīsies pēcdzemdībās, kā ies ar zīdīšanu, kā veidos attiecības ar bērniņu. Tāpēc ļoti svarīgi, lai šis notikums būtu pēc iespējas labāks, pēc iespējas fizioloģiskāks.

Tikpat svarīgi ir sarunāt cilvēku, vai tā būtu dūla vai vecmāte, kam sieviete var piezvanīt arī pēcdzemdību periodā, kur viņa arī nepaliek viena. Pēc šīs karantīnas un tās laikā mēs negribētu, ka sievietes piedzīvo vientulības un bezpalīdzības sajūtu,” norāda Līga Giniborga.