Ilgstoši sociālās aprūpes namos dzīvo ne tikai tie, kuriem vairs nav tuvu cilvēku, kuri varētu par viņiem parūpēties, arī seniori, kuriem veselības problēmu dēļ nepieciešama diennakts aprūpe un uzraudzība. Līdz šim tuvinieki viņus regulāri apmeklējuši, kopīgi pavadījuši brīvdienas, taču pandēmijas laikā šī saikne zudusi. Pansionātos apmeklētājiem ieeja nav ļauta, bet daudzi sirmgalvji neprot un nespēj sazināties mūsdienu tehnoloģiju palīdzību.

Kā un vai iespējams sazināties ar senioriem, kuri ilgstoši atrodas sociālās aprūpes namos, raidījumā Ģimenes studija plašāk stāsta sociālā aprūpes centra "Liepa" Rīgā direktore Ilze Puriņa, Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, Rēzeknes Pensionāru sociālo pakalpojumu centra vadītāja Lidija Apeināne.

Kādas emocionālas sekas tas, ka nav iespējams klātienē tikties ar saviem mīļajiem, rada sirmgalvjiem un viņu tuviniekiem, vērtē klīniskā psiholoģe kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Jeļena Harlamova.

Īpaši satraucošus brīžus piedzīvojuši tie, kuru tuvinieks pansionātā saslimis ar Covid-19. Uzklausām kāda vīrieša stāstu, kura mamma Covid-19 saslima gadumijas laikā, bet saziņa ar aprūpes nama darbiniekiem svētku brīvdienu un personāla noslogotības dēļ bija apgrūtināta. Viņš uzsver, ka ievaino arī apkārtējo attieksme, cik slikti viņš izrīkoties ar mammu, ievietojot viņu pansionātā, tāpēc stāsts ir anonīms.