Ieteikumu un dažādu piedāvājumu radoši darboties kopā ar bērniem šajā mājās palikšanas laikā netrūkst. Varbūt pat biežāk vecākiem trūkst laika, lai apgūtu daudzos piedāvājumus, vērtē mammas raidījumā Ģimenes studija.

"Ja grib radoši darboties, internets ir pilns. Man pat liekas, vai kādai mammai tas nerada trauksmi, ka es knapi izvelku dienu, strādājot un nez ko vēl darot, bet tā cita mamma paspējusi trīs darbiņus izdarīt. Nezinu, vai obligāti jācenšas visam sekot un saprast, vai visu grib darīt," atzīst Viktorija Ozola, bloga “Es pats” veidotāja, montessori pedagoģe un piecu bērnu mamma.

Viņa pati mākslas daļā iesaka Instagram Zanes Kārkliņas kontu, sporta daļā "Mazais dara", ir lasīšana angļu valodā "Lasi ar Ligitu".

"Ir daudzi konti, jāsaprot, ko vispār gribas redzēt un varbūt kādam jāatseko, ja liekas, ka tas rada trauksmi un visa ir par daudz un paņemt plastilīnu, smiltis, ūdeni un lego, lai bērns padarbojas bez vadītām aktivitātēm," uzskata Ozola.

Savukārt Ilze Dzene, domāšanas attīstīšanas uzdevumi autore un četru bērnu mamma atklāj, ka viņa šajā laikā cenšas saviem bērniem mazināt ekrāna laiku, vairāk darboties ar pieejamiem materiāliem. Un darba lapas ir desmitā daļa no visa. Viņa min, ka ar bērniem stāda sīpolus un, piemēram, Pinterest meklē idejas, ka noformēt podiņus.

Lsm.lv Bērnistabas redaktore atklāj, ka no rītdienas, 1.aprīļa, būs pieejamas idejas katrai dienai, ko darīt bērniem un ko darīt kopā ar bērniem.

Sazināmies arī ar Ramonu Nielsenu, kas facebook izveidojusi grupu "Darbojies ar bērnu" un Anci Blūmu, kura izveidojusi "Pastaigu dabā ar uzdevumiem" un šīs viņas ideja guvusi plašu citu vecāku atzinību grupā "Darbojies ar bērnu".

Bet noteiktā pašizolācija nenozīmē tikai sēdēt četrās sienās. Var un vajag arī doties dabā ar bērniem. Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa atzīst, ka labi vēdinātas telpas neatsver pastaigu ar bērnu dabā. Ārā vajadzētu doties, lai saglabātu labu veselību.

Bet ir jāievēro piesardzības noteikumi:

  • Noteikti nevajadzētu iet uz vietām, kur ir daudz cilvēku un nav iespējams ievērot divu metru distanci.
  • Tāpat izvairīties no vietām, kur bērni var kontaktēties ar citiem bērniem, piemēram, rotaļu laukumi. Tur nevajadzētu iet, domājot par roku higiēnu, jo bērni visu ar rokām aptausta un tad rokas pieliek pie sejas - mutes, deguna, acīm
  • Šai infekcijai trīs ieejas vārti – mute, deguns, acis. Infekciju mēs ienesam ar rokām.
  • Vēlams pastaigā līdzi paņemt dezinfekcijas līdzekli, lai nepieciešamības gadījumā notīrītu bērna rokas.
  • Vecākiem svarīgi sekot līdzi, lai bērni nekontaktējas ar citiem bērniem.
  • Pastaigā jāseko līdzi, ko bērns dara un ko paņēmis, kam pieskāries.

"Bērniem ļoti jāmāca mazgāt rokas. Līdz šim pieauguši bija piemirsuši par kārtīgu roku mazgāšanu, ja mēs paši lielie nemākam rokas mazgāt, tad mēs to arī nenododam saviem bērniem. Šis ir tas laiks, kad mums visiem iemācīties mazgāt rokas. Tas arī atrisinās daudzas problēmas," norāda Līviņa.

Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Andris Soms iesaka izmantot lietotni dabasturisms vai ielūkoties Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā, lai izvēlētos tūrisma maršrutu vai uzzinātu, kuri objekti, iespējams, slēgti, jo tur nevar nodrošināt nepieciešamo distanci starp cilvēkiem. 

Vēl viņš iesaka arī pavasarī mežā doties, it kā sēņojot.

"Būtu ieteicams un mēs aicinātu cilvēkus doties uz tādām vietām, kur izredzes satikt vēl kādu cilvēku ir diezgan mazas. Patiesībā daudz neatšķiras no sēņošanas.

Mēs taču sēņot rudenī dodamies uz vietām ar cerību, ka tur būs mazāk cilvēku un tādā veidā arī mums sēņu grozs būs lielāks piepildījies. Šajā gadījumā tieši tas pats princips, dodamies uz vietām, kas mums jau ir zināmas, pastaigājamies tur.

Labi, sēnes mēs nedabūsim, bet patīkamas emocijas, atpūtu noteikti," uzskata Andris Soms.