Santa Remere ir publiciste, tulkotāja, kultūras žurnāliste un mākslas kritiķe, raksta par bērnu grāmatām, izrādēm un kultūras notikumiem. Studējusi kino Francijā un audiovizuālo mākslu Japānā. Līdztekus visam arī divu puiku mamma un Ģimenes studijā tiekamies ar Santu, viņas vīru Ingmāru Freimani un abu vecāko dēlu, runātīgo trešklasnieku Eiženu.

Interesējamies, kā viņu mājās rit attālinātā mācīšanās, kāpēc Eižens sapņos redz metro un kā Ziemassvētku vecītis piepildījis viņa vēlmi par jauniem mīluļiem - retajiem abiniekiem aksolotliem.

"Šodien ir ļoti digitāla diena," atzīst Santa, jo tieši dienā, kad top intervija, Eižens pirmo reizi mācījies tiešsaistē. 

Puika, daloties iespaidos, atzīst, ka viņam ļoti patīk sēdēt pie ekrānā, bet ne tik ļoti mācīties. Bet tagad var mācīties pie ekrāna un tas jau ir interesantāk.

Tētis Ingmārs strādā valsts pārvaldē, bet sevi sauc par radošu cilvēku, jo raksta arī dzeju. Mazais brālis Simons ir bērnudārzā.

Lai Eiženam būtu vieta mācībām tiešsaistē, ģimene brīvdienās izvākusi kambarīti, lai tur iekārtotu Eiženam darba vietu, lai no rītiem, kad arī vecākiem ir aktīvākais darba un saziņas laiks, netraucētu viens otram strādāt un mācīties.

"Sajūta ir kā atgriežoties simts gadus vecā pagātnē, kur bērnu mācīja mājās paralēli mājas darbiem, kad aizsūta uz kādu šķūni vai skābūzi burtot un rakstīt," atzīst Santa.

Bet tajā pašā laikā Eižens ir priviliģēts, jo viņam šajā laikā ir kambaris, aiz kura var aizvērt durvis. Mamma viņu par nedaudz par to apskauž. Tur nedrīkstēs iet arī mazais brālis Simons, piemēram, trešdienās, kad viņam ir brīvdiena no dārziņa, bet Eiženam mācības notiks.

Ingmārs atklāj, ka salīdzinoši nesen ģimene iegādājusies dzīvokli ar atvērtu plānojumu, jo tāpat jau diez ko daudz mājās neuzturas, bet tad nācis pandēmijas laiks ar nosacījumu, ka visiem jāsēž mājās. Tas pārsteidzis nesagatavotus.

Sarunā ģimene arī atceras laiku, ko pavadījuši Beļģijā, kad Ingmārs strādājis Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. Eiženam tas saistās ar atmiņām par bērnudārzu un metro, bet Santa atklāj sadzīves nianses, stāstot par dažādiem birokrātiskiem šķēršļiem.

Eižens arī iepazīstina ar mājdzīvniekiem - sfinksa (bez spalvu) kaķeni Sabīni, ko pirms diviem gadiem atnesis salavecis un nolicis pie durvīm. Bet aizvadītājos Ziemassvētkos mājās ieradušies aksolotli, kas ir līdzīgi salamandru mazuļiem. Lai arī viņiem vēl nav zināms dzimums, viens nosaukts par Akselu, otrs - Loti.

Stāstam par aksolotlu ierašanos ģimenē ir priekšvēsture. Pagājušā gada pavasarī, kad pirmo reizi bija izsludināts ārkārtas stāvoklis un nevarēja braukt uz laukiem, mājās audzējuši kurkuļus. Rudenī, kad atkal bija jāsēž mājās, parādījušās zivtiņas, un vienu vakaru pie durvīm pieklauvēja un tur bija divi aksolotli.

Bet, sākot audzēt kurkuļus, ģimene kļuvusi arī par blogeriem, jo Eižens filmējis, kā kurkuļi aug un arī stāstījis līdzīgi, kā to dara jūtuberi. Pats arī izveidojis kanālu, kur pats stāsta par kurkuļu attīstību.

Santa vērtē, ka, iespējams, tas attīstījis prasmes runāt mikrofonā un drošāk runāt internetā, kas noder tagad mācību laikā. Pēdējā laikā viņš savā kanālā rāda paša radītas multenītes.

"Ar vecāku atbalstu jūtūbēšana var būt diez gan foršs treniņš un nodarbe," atzīst Santa.

Runājot par bērnu darbošanos digitālajā vidē, Santa atzīst, ka to ir svarīgi darīt kopā. Viņa vērtē, ja bērniem ekrāns nav aizliegts, viņi arī pēc tā tik ļoti neraujas. Vēl viena mājsēdēs laika kopīgā aktivitāte visiem ir šobrīd populārās spēles "Among Us" spēlēšana. Kad bijusi jāievēro karantīna, to spēlējuši gan bērni, gan viņu vecāki. Visi tikušies vienā slēgtā virtuālā telpā.