Interešu izglītības iespējas Covid ierobežojumu apstākļos

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Mācības atkal notiek skolā klātienē un atsākas arī interešu izglītības nodarbības. Kā notiek pulciņu darbs, kad vienas klases skolēni ir viena mājsaimniecība un teorētiski nedrīkst tikties ar citu klašu skolēniem?

Vispārizglītojošo skolu, mūzikas un mākslas skolu, kā arī pašvaldību interešu centru pārstāvjiem esošā situācija nerada bažas un problēmas. Ir piesardzības pasākumi, kas jāievēro, ir jāpielāgojas situācijai. Grūtāk klājas privāto pulciņu organizētājiem, kā arī tiem, kas līdz šim izmantoja savām nodarbībām kādas skolas telpas.

Runājot par stingrajiem ierobežojumiem, pedagogi atzīst, ka gan vecāki, gan bērni tos cenšas ievērot, taču bērni bieži ir neizpratnē un tas mazina darbošanās prieku, kopā būšanas prieku. Tāpēc jādomā ne tikai par noteikumu ievērošanu, bet arī bērnu emocionālo veeselību.

"Arī pulciņš ir kā mājsaimniecība," atzīst Rīgas Franču liceja direktora vietniece izglītības jomā Iveta Pētersone-Lazdāne.

Viņa arī norāda, ka šis ir savāds laiks, visa pasaule mainās un ir jāmeklē citas metodes, kā strādāt, jābūt gudriem, radošiem pedagogiem, jārūpējas par to, lai dziesmu svētku tradīcija neapstātos. Jāmeklē citas metodes, kā strādāt ar bērniem.

"Ir svarīgi bērnus reģistrēt katru nodarbību. Ir svarīgi bērnus iemācīt pie ienākšanas zālē dezinficēt rokas, ja bijusi saskare ar virsmu atkal dezinficēt rokas un vēdināt telpas," atzīst Iveta Pētersone-Lazdāne.

Franču liceja pārstāve stāsta, ka lūgusi pedagogus būt viedus un radošus, pārdomāt, ka nodarbības organizēt tā, lai būtu distance un tikai ik pa laikam sanāktu kopā un dejotu pārī. Vienīgi grūtāk ir ar kora nodarbībām. Vairāk strādā pa balsu grupām.

Diemžēl šobrīd nevar atbildēt, vai notiks valsts svētku koncerti, vai būs Ziemassvētku koncerti un kādi tie būs.

Bērnu un jauniešu centra „Rīgas Skolēnu pils” direktore Māra Vilciņa atzīst, ka šajā mācību gadā ir saglabātas visas programmas, kas bija pagājušajā gadā. Jaunas gan nav nākušas klāt.

"Mums ir plašs un daudzveidīgs piedāvājums, viens no raibākajiem Rīgā," atzīst Māra Vilciņa.

Lai nodrošinātu piesardzības pasākumus, ir pagarinātas pauzes starp nodarbībām, lai var dezinficēt telpas, izvēdināt.

"Sarežģīti ir ar koriem. Mums ir viena liela zāle, kuru reizi nedēļā dodam katram korim, lai viņi var pilnā sastāvā mēģināt, izretojoties pa visu zāli. Pārējā laikā mēģina grupās," bilst Māra Vilciņa.

Direktore atzīst, ka risku nejūt, vienīgi nelielas bažas ir par vecākiem, kas pieraduši atnākt un sagaidīt arī skolasbērnus pēc nodarbībām. Tagad lūdz to nedarīt. Uz nodarbībām drīkst pavadīt tikai pirmsskolas vecuma bērnus un bērnus pārģērbjot nodarbībām, aicina lietot sejas maskas.

Pagaidām bērni arī īpaši nepulcējas Skolēnu pils telpās pirms nodarbībām, tiesa, ārā vēl ir silts. Arī spēļu istaba nav pārpildīta, bērni ir izretojušies, jo pieraduši jau pie ierobežojumiem.

Latvijas Nacionālā kultūras centra Direktora vietnieks kultūrizglītības jautājumos - Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītājs Andis Groza uzskata, ka mūzikas un mākslas skolās ir drošāk nekā uz ielas vai sabiedriskajā transportā. 

"Jau pieminētais jautājums par vecāku atbildību, kā reizēm mainīt domāšanu par to, ka tikai vesels var nākt uz skolu. Vecāki vairāk spiesti tajā ieklausīties. Liels skaidrojošais darbs šajā sakarā tiek veikts. To vecāki saprot, labāk vienu dienu izlaist, nekā pēc tam visiem būt karantīnā," atzīst Andis Groza. Viņš arī norāda, ka vecāki vēlas, lai bērni apmeklētu skolu un nodarbības.

Vēl viens aspekts - interešu izglītības nodarbības bērniem bieži ir viņu pieskatīšanas veids, kamēr vecāki strādā. Maija Vilciņa apstiprina, ka jau pērn ievērots, ka  zināma daļa vecāku piemeklē pulciņus bērna brīvajam laikam, izmantojot pulciņus kā bērna pieskatīšanas veidu.

Iveta Pētersone Lazdāne apstiprina, ka šo jautājumu risina arī Franču licejā, arī tur aktuāls ir jautājums, ka ārpusskolas pulciņus izmanto kā bērna pieskatīšanas pakalpojumu, jo vecāki strādā ilgāk, bērniem skola beidzas ātrāk, bet nav, kas pieskata bērnus. Tam skolā izmanto arī pagarinātās dienas grupas.

Portāla epulciņi.lv veidotāja Ilze Zvaune atzīst, lai arī piedāvājums ir daudzpusīgs, vecāki ir kļuvuši piesardzīgāki. Viņa arī norāda, ka vislabākajā situācijā ir interešu centri, ko līdzfinansē pašvaldības; grūtāk ir tiem nodarbību organizētājiem, kur vecāki pilnīgi vai daļēji finansē bērnu interešu izglītību kādā privātās interešu izglītības skolās; vissmagākā situācija ir tiem pulciņu rīkotājiem, kuri nevar rīkot pulciņus vispārizglītojošās iestādēs.