Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Latvijas Radio 95. jubilejas priekšvakarā Ģimenes studija dodas viesos pie sešgadnieka Jāņa mammas un raidījuma Zināmais nezināmajā producentes Sarmītes Kolātes. 

Šobrīd viņa aizkadrā darbojas gan radio, gan televīzijā, raksta arī drukātajai presei un interneta portāliem, kā arī lasa lekcijas žurnālistikas studentiem, taču – kā tas bieži notiek Ģimenes studijas ierakstos – lūgta sevi pieteikt, Sarmīte sāk ar to, ka ir Jāņa mamma.

Sabiedrības priekšstati par to, kāda ir pareizā ģimene, ir traucējoši, viņa atzīst sarunas izskaņā un pajoko, ka vientuļām mammām arī interesē jauni svārki un ballītes. Tieši tāpēc šodien mūsu uzmanības centrā viņi kā pilntiesīga ģimene – Sarmīte un Jānis, ar savu stāstu par to, kā rit viņu abu kopīgā ikdiena un svētki. Arī par to, kāds īsti ir radio raidījuma producenta darbs, un kā Sarmīte uzvārdā Kolāte jūtas šai mājā un organizācijā ko sauc Latvijas Radio.

"Radio vienmēr skanējis fonā kopš bērnības, gan Rīgā, gan laukos," stāsta Sarmīte. "Vecmamma teica: pagriez pirmo Rīgu, tad tur jāklausās, sevišķi laika ziņas. No laika ziņām viss ir atkarīgs, kad sienu pļaujam, kad citus darbus. Kad kaut kas ir neprecīzi, tiek vainots ziņu lasītājs. Bija gadījumi, kad tika vainots Dzintris Kolāts [Sarmītes tētis], jo viņš solījis lietu, kura nav vai otrādi."

Radio māja Sarmītei saistās ar Sandru Glāzupu, kuru ik pa laikam satika, un viņa vienmēr teikusi: "Sarmīt, kā tu esi izaugusi!" Tagas pēdējās tikšanās reizēs viņa vairs to nesaka. "Saprotu, ka esmu pieaugusi," bilst Sarmīte.

Sarmīte atzīst, ka Radio viņai patīk, turklāt viņa ir trešā no Kolātu ģimenes, kas strādā Latvijas Radio. Te strādājis gan viņas tētis, gan arī jaunākā māsa Elīna.

"Ir sajūta, ka man apkārt ir vatēta sega. Būt tajā kolektīvā ir ļoti droša sajūta. Ir arī forši, ka izpratne par to, kas ir žurnālistika un kas ir mediju darbs ir līdzīga, un, manuprāt, pareiza. Tas dod lielu brīvību un arī atbildību. Tev uzticas satura un tēmu izvēlē, gan arī formā, kā to dari," vērtē Sarmīte.

Viņa atklāj, ka fonā, kad nestrādā, skan Latvijas Radio 1. Bet kopā ar Jāni abi skatās "Panorāmu" vakaros.

"Man arī šķiet ļoti svarīgi bērnu audzināt par pilsoni, ka viņš interesējas par to, kas notiek Latvijā un pasaulē, ka viņš noteikti būs tas, kurš ies uz vēlēšanām, ka ir tas, kuram nav vienalga, kas notiek šajā valstī un kuram ir viedoklis," atzīst Sarmīte.

Dažreiz gan abiem esot strīdi, kāpēc vakarā ir "Panorāma", nevis multenes, bet šobrīd multeņu laiks ir rīts.

Sarmīte un Jānis ir ģimene, kuru konservatīvi cilvēki saukt par netradicionālu ģimeni. Ar Jāņa tēti viņa dala puikas audzināšanas un aprūpes pienākumus. Sarmīte stāsta, ka abi ar Jāņa tēti rīkojas pēc sajūtām un vajadzībām.

"Kad ir nepatīkamais un sāpīgais process, kas saistīts ar šķiršanos, liekas, kāpēc kaut kas nenotiek, kā es gribu. Nepiepildās iedomātā vienošanās, kuras arī nav," min Sarmīte.

Viņa atzīst, ka abiem ērti, ka šajā "covidlaikā" Jānis daudz vairāk laika pavadījis kopā ar tēti kā iepriekš. Bet atminoties laiku, kad šķīrusies, viņa bilst, ka cilvēkiem savā ziņā kauns par to, ka viņi šķiras.

"Lai arī Latvijā ir daudz šķirto ģimeņu, kad cilvēki saskaras ar šādu realitāti, viņi to īsti nepieņem. Sievietēm ir grūti pateikt, ka viņas ir šķīrušās," vērtē Sarmīte. Arī viņa stāsta gadījumu no savas dzīves, ka nav bijis viegli skaidrot citiem, ka vairs nav kopā ar dzīvesbiedru. Pašai palīdzējis atbalsta grupas vecākiem, kas audzina vieni, apmeklējumi.

"Traucē priekšstati, kāda ir pareiza ģimene. Kad notiek šķiršanās, tas arī ir problemātiskais aspekts, kas traucē ģimenēm pēc iespējas ātrāk normalizēties, izveidot savā starpā labas attiecības," uzskata Sarmīte.

Viņa norāda, ka mediju diskursā, runājot par šķiršanos, galvenās ir bērna intereses.

"Protams, tā ir, bet

kaut kā tiek piemirsts, ka patiesībā visvairāk sāp tiem pieaugušajiem. Viss, kas saistīts ar bērniem, ir tā, kā pieaugušie ar to tiek galā.

Pārāk maz tiek veltīts uzmanības tām sajūtām, kāda ir tam vīrietim un sievietei, kuri šķirās. Netiek respektēts, ka viņiem nepieciešams laiks, lai tiktu pāri sērošanas fāzēm. Skaidrs, ka tās nevar ievilkties, bet otra sajūtas jāņem vērā," atzīst Sarmīte.

Saruna, kā ierasts piektdienās, norit virtuvē, jo Sarmīte labprāt gatavo un arī šodien laipni piekritusi līdzdalīt ar klausītājiem divas receptes, ko pati iecienījusi.

Sarunā Sarmīte atklāj, ka viņai ir daudz pavārgrāmatu, savulaik arī padomju laiku pavārgrāmatas vākusi. Tajās viņa smeļas iedvesmu, bet neskatās konkrētus gramus vai dārzeni, ko pievienot.

"Visu var aizvietot, vienkārši jāskatās, lai ir dažādas garšas savienotas, lai nav tikai salds vai skābs, lai ir plašākas dimensijas, ka pievienojam kaut ko rūgtu vai skābu, vai sāļu. Un beigās viss pārvēršas par umami vai garšīgi," atzīst Sarmīte.

Kaneloni Sarmītes versijā

Vispirms jāpagatavo Boloņas mērce. Sautējam uz pannas maltu gaļu, selerijas kātus, sīpolu, burkānu, ķiploku. Pievieno garšvielas, piemēram, Vidusjūras garšaugu maisījumu, sāli, piparus. Tad liek klāt tomātus savā sulā vai kaut ko līdzīgu. Klasiski Boloņas mērci sautē pēc iespējas ilgāk.

Bešamel mērcei katliņā ieliek sviestu un to kausē kopā ar miltiem. Kad izveidojas viendabīga masa, pielej pienu un maisot, lēnām ļauj nedaudz sabiezēt. Gatavai var pievienot nedaudz sarīvēta muskatrieksta, sāli, piparus.

Var mērcei pievienot arī rīvētu sieru (vai arī sieru pārkaisīt jau sapildītiem kaneloniem).

Tad pilda kaneloni pastas trubiņas ar Boloņas mērci. Sakārto cepamtraukā un pāri pārlej Bešamel mērci. Lai rezultāts būtu sulīgāks, ir labi sākumā traukam pārlikt pāri pašveidotu folija vāciņu vai ko tam līdzīgu. Jāseko līdzi, lai arī kaneloni maliņas būtu samitrinātas un cepšanās pusceļā var par to vēlreiz pārliecināties. Pēdējās 10 minūtes ļaut pacepties bez vāciņa.

Īpaši sulīgā ābolkūka

Sastāvdaļas mīklai: 10 ēd.k. kviešu miltu, augstākā labuma, 8 ēd.k. pūdercukura, 8 ēd.k. piena, 4 ēd.k. eļļas (saulespuķu, olīvu vai augu), 2 olas, 3 ēd.k. mandeļu miltu, 1 paka cepamā pulvera (14g), nedaudz ruma.

Virskārtai: 2 olas, 110 g sviesta, 110 g pūdercukura, 1 tējk. vaniļas ekstrakta vai 2 ēd.k. cukura.

Vēl: 3 āboli.

Pagatavošana. Sakarsē krāsni 180 grādus karstu. Ietauko pannu 23 vai 26 cm diametrā ar noņemamām malām un izklāj ar cepamo papīru. Bļodā ar koka karoti vai ar miksera palīdzību sajauc visas mīklas sastāvdaļas, tikai tik daudz, lai masa ir vijīga un viendabīga. Lej mīklu formā un pa virsu uzber ābolus. Liec krāsnī un cep 20 minūtes.

Tikmēr pannā izkausē sviestu, ļoti lēnām. Tad pievieno pūdercukuru, samaisi, lai izkūst. Noņem no liesmas un tikai tad, kad kūkas cepšanās laiks ir pagājis, pielej sviestam olas. Sakul viegli ar putojamo slotiņu, pielej vaniļu un vēlreiz samaisi. Lej virsū pusizceptajai kūkai un liec atpakaļ krāsnī. Cep vēl 20 minūtes, līdz virskārta ir skaisti brūngani zeltaina.

Recepte savulaik noskatīta portālā Četras sezonas.