Ja agrāk, pirms gadiem 10, 20 vai 30, vecāki bija raduši nedaudz uztraukties par to, kādu ietekmi uz meiteņu pašapziņu atstāj žurnālos vai filmās redzētās supermodeles vai bārbijlelles, tad tagad pētnieki secina, ka moderno tehnoloģiju piedāvāto iespēju rezultātā un sociālo tīklu slavas gājiena ietekmē paši jaunieši, gan meitenes, gan arī puiši, kļuvuši par modeļiem, kuri nemitīgi izmanto attēlu rediģēšanas programmatūru, kas noved pie nemitīgas pašpārbaudes, jauniešiem mēģinot padarīt savas bildes pēc iespējas perfektākas, salīdzinājumā ar citu savu vienaudžu vai slavenību attēliem. Pusaudža pašapziņa – cik lielā mērā to šodien ietekmē virtuālās dzīves norises? Cik augsta ir tā cena, ko jaunieši gatavi maksāt par pamanāma, atzīstama tīmekļa satura radīšanu, lai internetā pievērstu sev pēc iespējas vairāk uzmanības un gūtu atzinību?

"Sociālajiem tīkliem ir milzīga loma pusaudžu ikdienas dzīvē. Viena no populārākajām aktivitātēm ir bilžu ievietošana sociālajos tīklos, video ievietošana. Tā ir vesela vēl viena dzīve, ko jaunieši dzīvo mūsdienās.

Tur ir svarīgi pašapliecināties, svarīgi piederēt un svarīga ir atgriezeniskā saite. Viss, kas ir vajadzīgs pusaudzim un ikvienam no mums," raidījumā Ģimenes studija skaidro kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Gunita Kleinberga.

Viņa arī norāda, ka pusaudža gados ir vēlme piederēt pie savas sociālās grupas un tie visbiežāk ir vienaudži. Līdz ar to pie pašapziņas pieder piederība pie savas grupas, tas, vai sī grupa pieņem vai nepieņem, vai spēju atbilst kādiem standartiem vai nē.

"Kas ar mani notiek, ja mani uzskati atšķiras? Vai mani pieņem? Piederība, paštēls, pašizziņa," norāda Gunita Kleinberga.

Pasākumu un raidījumu vadītājs, moderators, arī aktīvu sociālo tīklu satura veidotājs Mārtiņš Kapzems vērtē, ka sekošana influenceriem nav nekas jauns.

"Ja Džeimss Bonds brauc ar "Aston martin", tā ir influence uz skatītājiem. Kas to var atļauties, iegādājas. Tagad tas formāts ir pagriezies uz sociāliem tīkliem, vairs nav jābūt kino zvaigznei. Ja esi zināms "Instagram" ar kaut ko, ko tu dari, katrs atrod savu lauciņu. Jaunieši seko, viņi paši uz to virzās," uzskata Mārtiņš Kapzems.

Viņš arī norāda, ka jābūt veselīgam skatam uz to, nevar tikai skatīties uz slavenu cilvēku un domāt, ka man jābūt tādam pašam. Katram ir jābūt atšķirīgam. Pats esi vienreizējs, īpašs.

"Mūsdienu interesantais fenomens, ka principā vari nebūt nekas, bet "Instragram" tu esi kaut kas. Ir forši un jauki, ka ir iespēja ar "Instagram" nopelnīt un ka esot tāds, kāds tu esi, piesaistīt auditoriju. Problēma sākas tur, ka īstenībā dzīvē tā nemaz neizskaties, dzīvē izskaties citādi. Sanāk melošana sev un arī citiem. Ir daudzas "Instagram" lapas, kas tieši atmasko tās "zvaigznes"," stāsta meitene no "Instagram" un permanentā grima meistare Juta Valdmane.

""Instagram" pasaule ir tāda, kur jāfiltrē pašam, nevis tikai filtri jāliek savām bildēm. Jāfiltrē citu cilvēku uzvedībam," uzskata Juta Valdmane.

Jutai ir 70 000 sekotāju "Instagram", viņa atzīst, ka jūt atbildību viņu priekšā, bet arī norāda, ka daudz kas nāk no ģimenes. Arī viņai pašai tieši vecāki mācījuši daudz par izskatu. 

Viņa arī norāda, ka nevar katru pieskatīt un pusaudžiem jādomā ar savu galvu.

"Ja es būtu "Instagram", kad man bija 12 gadi, ticiet man, mani vecāki sekotu līdzi, ko es lieku, kā vispār domāju. Tāpēc ne tikai man ir jāuzņemas atbildība, bet arī vecākiem un citiem pieaugušajiem, kas ir bērnam apkārt un jāmācas vērtības, jāmāca, ka ne tikai izskatam ir nozīme,"  atzīst Juta Valdmane.

Viņa norāda, ka problēma ir tā, ka ne tikai noņem kādu pumpu uz sejas vai uzliek filtru bildei, bet cilvēks pilnībā sevi pārveido tā, ka pat vecāki neatpazītu.

Gunita Kleinberga min tādu jēdzienu kā "snapčata dismorfija". Tas saistās ar sava ķermeņa nepieņemšanu un neatzīšanu

"Bērni un jaunieši, kuri liek filtrus un salīdzina, viņi kļūst trauksmaini no tā, ka viņi tā neizskatās, viņiem nepatīk tas, ko redz spogulī, sākas apburtais loks. Viņi grib mainīt sevi, jo reālais es vairs nepatīk, grib ideālo, kas parādās bildēs, sociālajos tīklos. Tas ir milzīgs risks.

Tāpat skatīties, cik daudz ir "like", cik daudz bilde tiek atzīta sociālajos tīklos un kas notiek, ja neviens īsti neatzīst," bilst Gunita Kleinberga.

Mārtiņš Kapzems norāda, ka šobrīd jau ir pagājusi skaisto un perfekto bilžu ēra, arvien parādās īstākas bildes. Tam piekrīt arī Juta Valdmane.

"Man tas šķiet pareizi. Ja tas kļūtu par normu, bērnu mentālā veselība uzlabotos," uzskata Juta Valdmane.

"Arī mēģinu likt īstākas bildes un patiesākas, varbūt es arī esmu bijusi kaut kādā brīdī pārāk perfekcioniste, jo man patīk skaisti. Neviens negrib rādīt sevi sliktākajā izskatā, bet līdz kaut kādai robežai apstrādājam, pārstrādājam."

Bet viss ir atkarīgs no ietekmētājiem un viņu rīcības, uzskata Mārtiņš Kapzems.

Gunita Kleinberga norāda, ka vienmēr būs jauniešu grupa, kuriem ir svarīgas perfektas bildes un arī ja ākstāmies, arī seju sašķobu tā, lai ir stilīgi, tas atkal ir par piederēšanu, vai mani pieņems vai ne.

Bet runājot par influenceriem, viņa norāda, ka 12 - 14 gadus veci pusaudži vairāk ņems vērā vienaudžus, pieaugušā ietekme no 15 gadu vecuma palielinās.

Mārtiņš Kapzems savukārt norāda, ka arī negatīvie komentāri nāk no ģimenes, tas ir ieaudzināts, to viņi dzird mājās.

"Viegli pateikt, ka viss nāk no ģimenes, bet viena ir ģimenes vide, bet bērns nonāk pirmsskolā un tad skolā. Tas ko viņi redz un saņem ārpus ģimenes ir gana daudz un milzīga ietekme," bilst Gunita Kleinberga.

Viņa min, ka pirmsskolā bērni viens otru apsaukā, arī skolā, ģimenē tas nav ierasts, bet bērni ar to saskaras. Tas nav tikai stāsts par ģimeni.

Atsaucoties uz pētījumiem, Gunita Kleinberga skaidro, ka meitenes izmanto sociālos tīklus vispār vairāk, savukārt puiši vairāk izmanto, lai pašapliecinātos un tas vairāk saistīts ar riskantu uzvedību. Meitenes tajā brīdī, kad būs risks saistībā ar filmēšanos un bilžu uzņemšanu, vairāk padomās par sekām, nekā puiši.