Jefremovu ģimenes ikdiena: savstarpēja palīdzība un atbalsts

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Inga un Jānis Jefremovi pirms pāris gadiem nolēma pārcelties no Jelgavas uz Kandavu. Kā rit piecu bērnu ģimenes ikdiena Vītoliņu mājās un kāpēc Jefremovi palīdz viens otram un atbalsta cits citu, interesējamies Ģimenes studijā, sarunājoties ar silto smilšu terapeiti Ingu, arhitektu Jāni un viņu dēliem Magnusu (15), Ēriku (12) un Ralfu (7), kamēr ģimenes pastarīte Alma guļ pusdienas miedziņu. Savukārt Jefremovu vecākais dēls Artūrs jau ir pametis vecāku mājas un macās Rīgā.

Kandavā Jefremovi ir ienācēji, ne mirkli nenožēlo, ka izvēlējušies mainīt dzīvi lielā pilsētā pret dzīvi mazpilsētā. Inga bilst, ka viņi nav vienīgie, kas izvēlējušies pārcelties uz dzīvi mazpilsētā.

“Tā ir cilvēka izvēle dzīvot lēnāk, vienkāršāk, varbūt izjustāk. Jo tā ir pamatvajadzība pēc dabas tuvuma. Arī bērniem ir veselīgāka vide, tomēr te ir ekonomiski aktīva dzīve,” uzskata Inga.

Iepriekš Jefremovi dzīvojuši Jelgavā trīsistabu dzīvokli, kad ģimenē jau bijuši trīs bērni, šķitis, ka kļūst pa šauru. Tāpēc sākuši meklēt māju un atraduši to Kandavā.

“Es vēroju, ka Latvijā ir divas tendence. Viena ir centralizēšanās ap lielām pilsētām, jo cilvēkiem dzīve tur ir drošāka un vairāk garantēts. Otra – trakie alternatīvie, kas dzīvo laukos, un viņi atrod veidu, kā var šeit būt. Ir arī bērniem ko darīt, ir kur mācīties. Tas ir izvēlēs jautājums. Nav pareizi vai nepareizi,” uzskata Inga

Kāda ir daudzbērnu ģimenes ikdiena – Jefremovi vērtē, ka tāda pati, kā jebkurā ģimenē.

“Mūs skar tādas pašas ikdienišķas grūtības, kā jebkuru ģimeni. Mēs no tām nevairāmies, mēs tās pārrunājam,” uzskata Inga.

“Es tās nosauktu par augšanas sāpēm - pārvarēt kādu nevarēšanu, kādas nebūšanas, pārpratumus, pārdzīvojumus. Bet jūtamies kā komanda, esam ļoti atklāti viens pret otru, ja mums kaut kas kaiš, mēs par to runājam.”

“Mūsu formula ir tajā, ka esam godīgi, ja vajag, tad raudam, ja vajag, uzliekam roku uz pleca. Kādreiz iet kā spāņiem - viss pa gaisu, bet tas ir veids, kā varam kopā,” neslēpj Inga.

Un vēl, lai ģimenē visi justos labi, svarīga ir sadarbība, lai nav tā, ka mamma vada visus ikdienas procesus. Tā caur darīšanu un to, ka katram ir savu pienākumi, arī bērni iemācās uzņemties atbildību.

Magnusa pica, Ralfa cepumiņi

Ģimenes šefpavārs Magnuss arī gatavo picu. Viņš pārliecināts, ka pašu gatavotā pica ir daudz garšīgāka par to, ko var nopirkt veikalā. Un vēl garšīgāka tā ir, ja cep malkas plīts krāsnī, bet tas prasa vairāk laika.

To, ka Magnusam patīk gatavot mamma pamanījusi jau tad, kad dēlam bijuši tikai divi gadiņi. Palēnām viņš savas prasmes pilnveido un domā, ka varētu mācīties par pārtikas tehnologu.

Jefremovu ģimenes pica

Mīkla: 300 g miltu, 250 ml ūdens, 1,5 tējkarote sausā rauga, 1,5 tējkarote sāls, 1 ēdamkarote eļļas, picas garšvielas

Pagatavošana: Raugu izšķīdina siltā ūdenī. Gaida, kamēr uzrūgst. Tad kopā ar pārējām sastāvdaļām mīca, kamēr nelīp pie rokām. Atstāj siltā vietā.

Kad mīkla „pufīga”, to izrullē. Pārklāj ar tomātu pastu. Liek virsū rīvētu sieru (daudz). Pārber ar smalki sakapātiem sīpoliem. Pārklāj ar žāvētas desas šķēlēm, uz pusēm pārgrieztām olīvām, gabaliņos sagrieztu papriku. Un tad vēlreiz pārklāj ar sieru un marinētiem šampinjoniem. Pārber ar picu garšvielu un cep apmēram 20-30 min.

Savukārt Ralfs visu laiku skubina doties pie cepumiņiem, viņam ļoti gribas pacienāt ar kēksiņiem, ko izcepis viesiem. Ralfs arī muzicē, viņš mācās spēlē čellu, un, lai dēlam palīdzētu, čella spēli nedaudz apguvis arī tētis Jānis.

Bet vidējais brālis Ēriks ir mākslinieks. Viņam patīk zīmēt. Līdzīgi kā Magnusa aizraušanos, arī Ērika talantu vecāki pamanījuši jau mazotnē, puikam ļoti paticis darboties ar plastilīnu, viņš aizrautīgi būvējis kuģus vai kādas mašīnas, vispirms izveidojot sīkas detaļas.

Inga atzīst, ka līdz septiņu gadu vecumam bērni parādā, kas viņus interesē un kas padodas. Jānis norāda, ka bērniem ir jāļauj eksperimentēt, gūt pieredzi.