Kā norit pāreja uz vienotu izglītību latviešu valodā

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Kādi soļi turpmākā mācību gada laikā jāpaveic, lai pārietu uz vienotu izglītību latviešu valodā, kādas problēmas jāatrisina, par to diskutējam Ģimenes studijā.

Diskusijas dalībnieki: Pedagoģijas doktors, Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzijas direktors un Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos priekšsēdētājs Romans Alijevs, Rīgas 72.vidusskolas direktors Pāvels Pestovs un Maltas vidusskolas direktores vietniece, fizikas skolotāja Larisa Borisova.

Uzklausām arī izglītības ministres Anitas Muižnieces (“Konservatīvie”), Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktora Andra Priekuļa (“Gods kalpot Rīgai”) viedokli, kā arī divu bērnu mammas Natālijas Porietes pieredzi – viņas bērns pēc 7. klases iestājās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, kur mācības notiek latviešu valodā, bet visu šo laiku nācies dēlam algot privātskolotāju.

Pāreja uz vienotu izglītību valsts valodā ir loģisks solis, taču pilns ar izaicinājumiem. Kā norāda Romans Alijevs, nav iespējams apgalvot, ka tā būs vienota un vienāda sistēma uzreiz visām skolām Latvijā. 

“Mēs gatavojam modeli, kuru var nosaukt par imersijas modeli – tā ir iegremdēšana uzreiz pirmajās dienās valodas vidē, un mums visiem, skolotājiem un skolai, jānodrošina latviešu valodas vide katrā mirklī, katrā stundā, katrā nodarbībā, katrā bērna aktivitātē,” viņš skaidro. 

Pāvels Pestovs stāsta, ka viņa skolā šogad tiks piedāvāta iespēja vecākiem brīvi izvēlēties, kurā programmā – latviešu vai krievu valodā – mācīsies viņu bērni. Vecākus uztraucot praktiski jautājumi, piemēram, kas notiks, ja bērns netiks galā vai valodas dēļ nesapratīs mācību vielu, kā viņam palīdzēs, kā tiks nodrošināts dzimtās valodas līmenis, kādā veidā vecāki var bērnus atbalstīt. 

“Problēma ir tajā, ka daudziem bērniem vienīgā vieta, kur viņi dzirdēs latviešu valodu, būs mācību stundas, kas notiks latviski, bet, atnākot mājās un komunicējot ar saviem draugiem, protams, ka viņi izmantos savu dzimto valodu,” stāsta Pestovs. 

Kā ziņots, Saeima ir konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumos par pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē.