Šī krīze skar mūs visus un tā liek pārvērtēt savstarpējās attiecības, iespējams, daudzi vēl neapzinās tās grūtības un sarežģījumus, kas cilvēku skars šīs krīzes rezultātā, atzīst eksperti raidījumā Ģimenes studija.

"Milzīga neziņa ir nevis par to, ko agriezīsimies pie dzīves kvalitātes, kas ir mājās. Mēs nevaram runāt par cilvēkiem, kurus šī neskar. Katru cilvēku ļoti atšķirīgi, šī krīze skar mūs visus, tādu cilvēkus, atgāzušies dīvānā un risina savas attiecības, tādu nebūs daudz," vērtē platformas "Viegli kopā būt" viena no radītājām klīniskā psiholoģe Kristīne Balode.

Balode arī norāda, ka šādu krīzi attiecībās civlēki piedzīvo pirmo reizi, jo šī situācija liek uz vairākām lietām paskatīties citādi.

"Katrās attiecības mēs šobrīd ieraugām ļoti daudzus aspektus, uz kuriem varējām pirms tam pievērt acis, vai mums bija pietiekami nodrošinātas iespējas ārējā pasaulē.

Tur, kur mēs ar kaut ko nodarbojamies, vai vedam bērnus, vai dodamies savās ikdienas gaitās, mums bija iespēja patverties no izaicinājumiem. Šobrīd viņi ir kopā ar mums mājās, un šobrīd mēs nekur vairs aizmukt nevaram. Nevaram aizmukt arī no mūsu partnera izaicinājumiem. Tas mūs visus vieno, ne tikai šķeļ un ne tikai draud ar attiecību pārtraukšanu, bet es pat teiktu, ka

šī ir iespēja palūkoties uz attiecībām, kas, iespējams, maina savu formātu. Mēs visi esam tādā brīdī pirms, vai mēs sāksim skatīties katrs pats uz sevi ar mazliet citu skatījumu, vai, iespējams, visas mūsu vecās pārliecības, kā ir būt attiecībās, maziem bet uzstājīgiem soļiem mūs sāpinās," analizē Balode.

Filozofs, Rīgas Stradiņa Universitātes asociētais profesors, Vīru grupu vadītājs Vents Sīlis atzīst, ka negaidītais brīvā laika formāts mūs nedaudz izsitis no ierindas, jo izrādās, ka nevaram atrunāties, ka man nav laika nodarboties ar sevi un savām attiecībām, ka man ir jāstrādā, jānodarbojas ar ikdienas procesu plūdumu. Man tagad ir visam laika.

"Strīdi rodas no tā, ka neesam gatavi. Krīzē parāda, cik maz mums ir instrumentu savā starpā strādāt un cik slikts ir savstarpējo attiecību dialogs. Mēs nokļūstam situācijā, kad beidzot var izrunāt visu iepriekš atlikto, mums ir bail runāt," vērtē Sīlis.

"Ja attiecības līdz šim bijušas sakarīgas un normālas, kāda tur krīze, ieviešam jaunas sadzīviskas korekcijas. Ja līdz tam pietēlojam, izliekamies, mīļā miera labad neaiztiekam svarīgas tēmas, tagad tās  baksta mums acīs un liek ar sevi strādāt."

Savukārt platformas "Viegli kopā būt" viena no radītājām Anna Andersone norāda, ka ir cilvēki, kam šis laiks ir daudz aizņemtāks un sarežģītāks nekā iepriekš.

"Tās ir ģimenes ar maziem bērniem. Tas nav par to, kā mēs aizpildīsim šo laiku, drīzāk pienākumu apjoms palielinājies, mājās ir abi vecāki, tas nav viegli.

Kaut kāda daļa vecāku nav pieradusi, ka bērni ir patstāvīgi blakus, jo īpaši mazākie.

Tas ir vēl viens izaicinājums, kas nav par to, kur liksim savu brīvo laiku, bet kā mēs sadalīsim pienākumus un kā mēs varam līdzvērtīgi. Jāmainās lomām ģimenē, līdzsvars starp vecākiem arī ietekmē attiecības," uzskata Andersone.