Jau labu laiku speciālisti nebeidz atgādināt, sakot, ka pandēmijas laika attālināto dzīvi visasāk izjūt pusaudži. Meklējam atbildi uz jautājumu, kā vislabāk izmantot vasaru, lai palīdzētu bērniem un pusaudžiem atgūties pēc sarežģītā mācību gada?

Kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Gunita Kleinberga atzīst, ka vecāku iesaiste pusaudžiem ir palīdzoša, lai tiktu galā ar lietām, ko nevarēja realizēt šajā laikā.

Ļoti daudz var pamanīt nomāktību, trauksmainību un dzīvu sociālo kontaktu nebūšana ir ietekmējusi pusaudžu dzīvesprieku. Ļoti izteikta sociālā nomāktība. Var novērot dzīvesprieka zudumu pusaudžos.
Ja ģimenē ir vecāki, kuri iesaistās, vairāk ir novērojamas dusmas un aizkaitinājums no pusaudžu puses. Nomāktība un noslēgšanās, trauksmainība ir situācijās, kad vecāki neļauj pusaudzim parādīt emocijas, neizprotam viņu, vai dusmojamies, kad viņš parāda savas emocijas.

Pusaudžu resursu centra klīniskā psiholoģe, vada arī vecāku grupas Elīna Bārtule iesaka, vai pusaudzis vairāk vasarā tiekas ar draugiem, vai tomēr arvien paliek noslēgts, vai atsaucas ģimenes ierosinājumiem kaut ko darīt, iesaistīties kopīgas aktivitātēs. Tāpat vēlams sekot, kādas ir pusaudža ikdienas aktivitātes.

Gunita Kleinberga atgādina, ka  ka pusaudžu vecumā ir tendence slēpt savu emocionālo stāvokli no vecākiem un viņi paši tikt galā ar grūtībām. Tomēr, ja pusaudzi sēž visu dienu istabā, vecākiem viņš ir jādabū ārā, jāaicina kustēties. Bet nevajag arī pārraprūpi, bet vecākiem jābūt iesaistošiem.

Ropažu novada jaunatnes lietu speciālists, trīs dēlu tētis Ilvars Ieviņš iepazīstina ar savas ģimenes pieredzi.