"Karantīnas klases" - skolu rīcība, saskaroties ar Covid pozitīvu skolēnu vai skolotāju, var būt ļoti atšķirīga. Kaut arī skolēni šajā mācību gadā mācās klātienē, tomēr daudzi jau ir bijuši spiesti mācīties attālināti, jo klasē konstatēts kāds pozitīvs Covid gadījums. Septembra vidū izskanēja ziņas, ka Rīgā attālināti mācās 157 klases, lielu ievērību izpelnījas ziņa, ka saslimušu nevakcinētu pedagogu dēļ trīs Rīgas skolās karantīnā aizsūtītas vairāk nekā 10 klases katrā skolā. Kāda situācija ir šobrīd un kāda ir skolu politika, balansējot starp mācībām klātienē un rūpēm par skolēnu un skolas darbinieku veselību. Ģimenes studijā situāciju raksturo un skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča, Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Viktorija Černiševa, Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore, pedagoģe Gunta Lāce un ģimenes ārsts, Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs.

Saslimstības ar Covid-19 dēļ izglītības procesu attālināti turpinās atsevišķas klases 268 izglītības iestādēs 41 pašvaldībā, kas ir par 18 izglītības iestādēm mazāk nekā iepriekšējā nedēļā, 27. septembrī informēja aģentūra LETA.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča precizē, ka šobrīd ir 864 klases, kas pilnībā vai daļēji attālināti mācās attālināti, visvairāk tie ir 1.-6. klašu skolēni, kuriem visvairāk būtu nepieciešams mācīties klātienē. Tāpat ir 373 gadījumi, kad individuāli kāds bērns mācās attālināti. Visi šie gadījumi ir izaicinājumi skolotājiem un skolai mācību procesa organizēšanā. 

Juhņēviča uzsver, ka bērniem, kuri ir vakcinēti, mācību process ir jānodrošina klātienē.

Ierakstos uzklausām vecākus, kuru bērni jau saskārušies, ka Covid pozitīvu gadījumu dēļ mācības notiek attālināti. Pieredzes stāsti liecina, ka nevienmēr arī vakcinētiem skolēniem nodrošina mācības klātienē, ja klasē konstatēts pozitīvs Covid gadījums.

Situāciju savā skolā raksturo un iespējas nodrošināt mācības klātienē un attālināti raksturo Gunta Lāce.

Ainis Dzalbs piekrīt, ka šobrīd nav viegli nodrošināt visas prasības, lai mācības notiktu klātienē.

"Skolām tiešām ir grūti nodrošināt mācības vakcinētiem bērniem gadījumos, ka klase aiziet karantīnā. Latvijā šobrīd vecumā no 12 līdz 15 gadiem vidēji ir vakcinēti 30% bērnu. Jo tuvāk Rīgai, jo vakcinācijas aptvere ir lielāka," skaidro Ainis Dzalbs.

Kur saslimst bērni, arvien vairāk cilvēki dodas karantīnā

"Man savā ziņā liekas dīvaini, bet saprotu, ka skolām ir neizpildāms, ja ir divi, trīs vakcinētie bērni, kuri varētu turpināt mācībās klātienē, viņiem tas netiek nodrošināts, jo skolotājs ir viens un aizņemts ar attālināto darbu. Diemžēl arī vakcinētie bērni sēž karantīnā. Kas ir paradoksāli, ka tiem bērniem, kas nav vakcinēti, vecākiem var izsniegt darba nespējas lapu par šo laiku. Vakcinētiem bērniem pat nepienākas darba nespējas lapa vecākiem, jo viņiem nav jāiet karantīnā. Veidojas dīvainas situācijas un rodas strīdi," analizē Ainis Dzalbs.

Dzalbs arī norāda, ka skolas uzdevums nav uzspiest vakcināciju, bet mācības klātienē nevarēs nodrošināt, ja skolotāji un bērni, kuriem to drīkst darīt, nebūs vakcinēti. Skolai nav jāspiež, bet jāpaskaidro.