Kas izraisa pēcdzemdību depresiju sievietei un kā atpazīt tās aizmetņus?

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Kas izraisa pēcdzemdību depresiju sievietei un kā atpazīt tās aizmetņus? Kas jāzina tuviniekiem un kādas palīdzības iespējas ir pieejamas, Ģimenes studijā vērtē psihiatrs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns, Veselības centru apvienības Ginekoloģijas dienesta vadītāja, RSU pasniedzēja Karlīna Elksne un PEP mamma Elīna Kļaviņa.

Notikušais ar jauno māmiņu Annu, kas kopā ar mazuli novembra sākumā pazuda un zīdainītis pēcāk tika atrasts miris, liek arī mums kā sabiedrībai saausīties un pievērst uzmanību tam, kas ir pēcdzemdību depresija. Cik tā ir reāla parādība un kā aptvert, ka vieglākā vai smagākā formā no pēcdzemdību depresijas cieš konkrēts skaits sieviešu? Daudz stāstu un pieredžu pēc notikušā uzvirmoja arī sociālajos tīklos. Cilvēki, it kā jūtot līdzi notikušajam, šķiet, mazāk kautrējas dalīties ar to, ko paši ir piedzīvojuši. Kādas mācības būtu jāgūst un kādi secinājumi jāizdara, vēl jo vairāk tāpēc, ka šāda nelaime nav pirmā Latvijas pieredzē. Kādi ir pēcdzemdību depresijas simptomi, kam tie jāpamana, kas par to visu ir jāzina tuviniekiem, un galu galā, ko mēs vispār varam darīt preventīvi, paturot prātā, cik liels ir tieši psihiskās veselības speciālistu trūkums Latvijā?

Elmārs Rancāns norāda, ka pa pasaules dati liecina, ka 10% sieviešu pēcdzemdību periodā - pirmo divu mēnešu laikā vai pat pirmā pusgada laikā - varētu attīstīties depresija. Konkrētu datu par Latviju nav, bet ņemot vērā šos datus, Latvijā gadā ir 16000 dzemdību, 10% ir 1600 sievietes.

"Jautājums, kur tās mammas paliek? Kas viņas redz, ierauga, algas pamana, jo depresija pēcdzemdību periodā var izpausties ļoti dažādos veidos, un svarīgi ir saprast arī sievietēm pašam un apkārtējiem, kā tas izpaužas. Depresija pastāv, būtiskākais jautājums, vai tas tiek pamanīts un, ja netiek pamanīts, kāpēc? Te mēs varam skatīties daudzos līmeņos, sākot no sievietes pašas, viņas tuvākais loks, tad tālāk būs tie profesionāļi, kas varētu šo mammu saskarties periodā pēc dzemdībām un tad ģimenes ārsts, vecmāte, dūla vai PEP mamma, ginekologs. Kā notiek tā, ka caur šo it kā, no vienas puses, diezgan intensīvu sietu, tomēr šīs sievietes izkrīt cauri, un mēs uzzinām par tiem traģiskajiem notikumiem, kas ir publiskā telpā. Bet mēs nezinām par tiem daudziem, es teiktu, pat simtiem sieviešu, kas iet tam cauri tā, kā viņam sanāk. Es ceru, ka daļa no viņām arī saņem palīdzību, bet valsts dienestā mēs neredzam viņus tik daudz, kā varbūt varētu sagaidīt."