Kontracepcija: Latvija arvien ir pārtrauktā dzimumakta zeme

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Lai gan mūsdienu zinātnes atklājumi piedāvā gana plašas izvēles iespējas kontracepcijai, dati rāda, ka zināšanas par šo tēmu aizvien ir nepietiekamas. Kāpēc un kā saprast, kura kontracepcijas metode būtu piemērotākā, Ģimenes studijā skaidro ginekoloģe un dzemdību speciāliste, medicīnas zinātņu doktore un profesore reproduktīvā veselībā Rīgas Stradiņa universitātē Gunta Lazdāne, ginekoloģe un dzemdību speciāliste, RSU docētāja Natalija Bērza un ginekoloģe un dzemdību speciāliste Alise Vigule.

Mūsdienīgas kontracepcijas mērķi ir ne tikai pasargāt no neplānotas grūtniecības, bet arī piedāvāt ērtāko risinājumu katrai sievietei individuāli un minimizējot riskus. Taču dati rāda, ka Latvijas sieviešu zināšanas par šo tēmu aizvien ir nepietiekamas. Sabiedrības līdzdalības un izglītošanās platformā skrinings.lv pirms gada veikta aptauja, ko izpildījušas vairāk nekā 1500 sievietes, kuru vidējais vecums ir 25 gadi. Par aptaujas rezultātiem vairāk stāsta Natalija Bērza.

Viņa norāda, ka "Latvija arvien ir pārtrauktā dzimumakta zeme", tāpat daļa sieviešu atzinušas, ka lieto barjermetodes jeb prezervatīvus. Turklāt tos lielākā daļa nelieto pareizi un arī ne vienmēr.

Tāpat salīdzinoši maza daļa lieto uzticamās kontracepcijas metodes - kombinēto hormonālo kontracepciju vai vienfāzisko hormonālo kontracepciju

"Arī bija daudz sieviešu mītu un uzskatu par uzticamajam kontracepcijas metodēm, ko atklāja arī šī aptauja," norāda Natalija Bērza.

"Es teiktu, ka visdrīzāk zināšanas ir nepietiekamas, jo arī, saskaroties savā praksē ar pacientēm, mēs saprotam, ka ļoti daudzām kontracepcijas metodēm velkas līdzi mīti, dažādi aizspriedumi, kuri nav zinātniski pamatoti," atzīst Alise Vigule, runājot par sieviešu zināšanām par kontracepciju. "Izrunājot ar sievietēm, pamatojot, izstāstot, kur šiem mītiem aug kājas, mēs saprotam, ka varam viņus atspēkot un sieviete, kļūstot zinošāka, var izdarīt tādu informētu izvēli kKatrā kontracepcijas metode. Domāju, ka tas mums kā speciālistiem un arī vispār valstiski ir ļoti svarīgi izglītot, izglītot sievietes par drošām un uzticamā metodēm."

"Pilnīgi piekrītu tam, ka mīti vēl arvien ir ļoti spēcīgi sabiedrībā," atzīst Gunta Lazdāne un izsaka cerību, ka precīzākas atbildes sniegs reprezentatīvās aptaujas rezultāti. Iepriekš minētā ir vairāk informatīva.

Visskaļākais mīts – liekā svara pieaugums. Nav lielāka bubuļa, kā kļūt resnai

"Laikam jāsāk ar to lielāko bubuli, jo nav nekā ļaunāka šai pasaulē, kā kļūt resnai," analizē Natalija Bērza. "Tas ir, manuprāt, visskaļākais mīts, ar kuru mēs saskaramies gandrīz katru dienu. Liekā svara pieaugums. Šobrīd tas ir atspēkots."

2022. gadā veikts pētījums liecina, ka sievietes ar laiku pieņemas svarā, vai viņas lieto kontracepciju, vai nelieto kontracepciju. Pirmais svara pieaugums notiek līdz 30 gadu vecumam, vidēji katra sieviete līdz 30 gadu vecumam pieņemas par pieciem kilogramiem svarā. 

"Faktori, kas ietekmē svara pieaugumu, ir izvirzīti primāri kopdzīve ar otru pusi vai laulība. Otrs - iestāšanās universitātē. Un trešais ir sēras. Hormonālajai kontracepcijai šajā pētījumā pilnīgi apgāzta loma svara pieauguma," skaidro Natalija Bērza.