Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Jau zināms, kā 9. klašu skolēniem veicies diagnosticējošajos darbos un daudzi gatavojas iestājpārbaudījumiem, lai turpinātu mācības vidusskolā. Tomēr situācija Rīgā un reģionos ir atšķirīga, Rēzeknē un arī Kuldīgā, piemēram, iestājpārbaudījumu, lai mācītos ģimnāzijā vai vidusskolā, nebūs, pietiks ar vēlmi mācīties. Savukārt Rīgā ir noteikti iestājeksāmeni un dažam 9.klases absolventam iestājpārbaudījumus nāksies kārtot pat vairākas reizes.

Raidījuma pirmajā daļā situāciju Rīgā skaidro un analizē Rīgas Juglas vidusskolas direktore Helēna Vilkosta, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas direktors Andris Priekulis un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa. Raidījuma otrajā daļā sazināmies ar Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas direktoru Jāni Poplavski un Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas direktori Valdu Gauri.

Par iestājpārbaudījumu kārtību Rīgas skolās, lai turpinātu mācības 10. klasē, Anita Pēterkopa skaidra, ka tiks organizēts vienots iestājpārbaudījums.

Iestājpārbaudījumi notiks klātienē, pirms eksāmeniem skolām ir jāorganizē Covid-19 tests gan skolēniem, gan skolotājiem. Noteikts, ka testa derīguma termiņš ir 70 stundas pēc tā nodaošanas. Līdz ar to, ja, piemēram, tuvākais iestājpārbaudījums valsts ģimnāzijām uz 10. klasēm ir 29. maijā, tad 27. maijs ir datums, kad skolas organozēs testu nodošanu.

"Ja 29. maijā kādam ir Covid-19 pozitīvs tests, protams, viņš nekārto iestājpārbaudījumu, bet 10. jūnijā būs iestājpārbaudījums uz vidusskolām uz 10. klasēm. Mums ir ļoti daudz spēcīgas vidusskolas Rīgā, kuras parāda augstus mācību rezultātus un iespējas ir startēt tad uz vidusskolām," atzīst Anita Pēterkopa.

"Ja skola neorganizē iestājpārbaudījumu, viņai ir jāuzņem izglītojamie iesnieguma secībā. Nav nekādu atlases kritēriju, nav piemērojams ne gada vērtējums, ne kādu citu vērtējumu rezultāti, tikai un vienīgi iesniegumu secībā. Otrs variants, ko arī nosaka Vispārējās izglītības likums, ka var  izglītības iestāde rīkot iestājpārbaudījumu. Pašvaldībai ir dotas tiesības arī uz vidusskolas 10. klasi organizēt vienotu iestājpārbaudījuma un, ja ir iestājpārbaudījums skolā, tad skola var noteikt arī uzņemšanas kritērijus," norāda Anita Pēterkopa.

Anita Pēterkopa norāda, ka vienotu iestājpārbaudījumu pilsētā organizē, lai skolēns var piedalīties konkursā uz to skolu, kurā vēlas mācīties

"Ja skolēna mērķis ir Valsts ģimnāzija, viņam tikai vienreiz ir jākārto iestājpārbaudījumi un pēc tam ar šo iestājpārbaudījuma rezultātu izglītojamais var piedalīties konkursā uz to Valsts ģimnāziju, kurā viņš vēlas mācīties. Analoga situācija ir arī par vidusskolām: iestājpārbaudījuma rezultāts ir pamats tam, lai skolēns pēc tam varētu piedalīties konkursā iestājoties konkrētā vidusskolā, kas viņu interesē," skaidro Anita Pēterkopa.

Ir atšķirība starp iestājpārbaudījumiem Valsts ģimnāzijās un vidusskolās. Pirmām kārtām, vidusskolās ir kombinēts iestājpārbaudījums, kas ietver gan matemātika daļu, gan svešvalodas daļu. Pārbaudījuma laiks ir līdz trīs stundām. Stājoties valsts ģimnāzijā ir jākārto tikai iestājpārbaudījums matemātikā, kura garums ir līdz trīs stundām. Grūtības pakāpe ir augstāka, kā arī ir lielāks uzdevumu apjoms.