Laiks āra nodarbībām un atpūtai svaigā gaisā

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Vai bērnudārzā un skolā ir pietiekamā apjomā nodrošinātas āra nodarbības? Cik ilgi bērniem vajadzētu uzturēties ārā, kādas ir iespējas šo laiku piepildīt ar jēgpilnām aktivitātēm, vai Covid ir aktivizējis pedagogus organizēt āra nodarbības, pat ja iepriekš tas nav bijis ierasts, un vai gada aukstajā laikā tās var būt apdraudējums bērna veselībai, Ģimenes studija skaidro sarunā ar pedagogiem un bērnu vecākiem.

"Sešgadniekiem ir īpaša privilēģija – ir agrās rīta pastaigas, kuru laikā notiek gan nodarbība, gan rīta rosme, gan sagatavošanās procesam," atklāj Rīgas 49. pirmsskolās izglītības iestādes vadītāja Vineta Jonīte. Savukārt āra nodarbība atšķiras ar to, ka notiek laukumā, zem nojumes, zālienā, kur vien var iedomāties, ka tas būs mācību procesam vajadzīgs, parocīgs un ērts. Plus laika apstākļi."

Agrajā rīta pastaigā pedagogs sagaida bērnus vienu pēc otra āra. Diena sākas ārā.

"Sākumskolā ir brīnišķīgā privilēģija, ka viens pedagogs ir vairākiem priekšmetiem, līdz ar to ir lieliska iespāj variēt, kombinēt, integrēt," uzskata Rīgas 6.vidusskolas sākumskolas skolotāja Kadrija Beirote. "Sarežģītāk ir lielajās klasēs, kur katram priekšmetam ir savs skolotājs, kur jāmēģina daudz savstarpēji vienoties un saplānot procesus."

Skolotāja stāsta, ka viņas priekšrocība ir tā, ka skola atrodas blakus Ziedoņdārzam un bērniem ir, kurp doties. Tāpat arī svarīgi, ka skolas vadība to ļauj. Viņa arī novērojusi, ka skolēni vienmēr uzdoto ārā izdara vairāk un ātrāk, nekā vienkārši skolās solā sēžot. Protams, skolotājam ir jāsagatavojas, lai būtu jauki un interesanti.

Preiļu Brīvās skolas direktore Ilona Indriksone stāsta, ka gan pirmsskolas, gan sākumskolas grupas regulāri dodas ārā. Mazākie bērni dodas uz Preiļu parku, kas ir labs lauks pētniecībai, lielākie brauc vismaz reizi nedēļa uz Meža laukumu, ko skolai ir atvēlējuši vecāki.

Ilona Indriksone norāda, ka āra skolēni pavada arī garo starpbrīdi un skola apzināti virza bērnu pavadīt to ārā. Viņa arī atzīst, ka ne visi skolotāji ir āra nodarbību entuziasti.

"Bērniem ir jābauda un tad viņi sajūtot nokļūst līdz kaut kādām definīcijām, priekšstatiem, lidz sapratnei, ka iekārtota dzīve. ja bērni to dara tikai klasē, sēne grāmatā vai sēne mežā tās ir divvas dažādas pieredzes un sajūtās, un priekšstats par to," uzskata Ilona Indriksone.

Arī Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas dabas zinību un bioloģijas skolotājas Agijas Lāces skolēni dodas ārā regulāri, dodas uz mežu. Skola sadarbojas ar Latvijas valsts mežiem, un apmēram 20 minūšu braucienā no pilsētas skolai ir atvēlēta meža teritorija, kur var organizēt mācību stundas.

Vecāku piezīmes raidījumā liecina, ka ne visās skolās un bērnudārzos ir tik labvēlīga attieksme pret āra noradbībām.