Ivo Brūvers Rudzātu vidusskolas skolas padomes vecāku vārdā:

Latvijas Valsts prezidentam Levita kungam
LR IZM Čakšas kundzei
LR Ministru prezidentam Kariņa kungam
Saeimas politisko partiju frakcijām
Latvijas žurnālistiem

Rudzātu vidusskolas
Vecāku padomes locekļa
Ivo Brūvera

atklāta vēstule skolu reformas sakarā

IZM virzītā Latvijas skolu reforma ar piedāvāto jauno skolu tīkla karti rada virkni ar būtiskiem jautājumiem, kas skar ievērojamu sabiedrības daļu, jo īpaši mūsu bērnus un viņu nākotni, kā arī lauku reģionu un Latvijas provinces kultūrtelpas attīstību. Šī iemesla dēļ ir nepieciešama iespējami plaša spektra jautājumu apzināšana, to detalizēta iztirzāšana un korekta, laicīga nokomunicēšana ar sabiedrību, kā arī sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā.
Tā kā publiskajā telpā neesmu atradis atbildes un skaidrojumus vēlos aktualizēt kā fundamentālas, tā praktiskas dabas jautājumus un tos adresēt prezidenta kungam, IZM, MK, Saeimai, politisko partiju frakciju vadībām un ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam var nākties sadzīvot ar šīs reformas blaknēm.
Lai kliedētu bažas un neziņu, aicinu man un Latvijas sabiedrībai dot atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
1. Pamatizglītību garantē LR Satversmes 112.pants. Šis pants to nosaka par obligātu. Vai virzot šādu reformu, kura tik tieši iedarbojas uz attiecīgo Satversmes pantu, tās virzītājiem nevajadzētu saņemt mandātu no MK un Saeimas? Kādēļ? Vai neredzat, ka kādai daļai sabiedrības būtiski tiks samazināta pieeja obligātajai izglītībai, jo īpaši, ja pagastu centros paredzēts atstāt vien 6 klases?

2. No IZM publiskajā telpā dzirdams fokuss par resursu efektīvu izmantošanu un jaunā modeļa raksturošanai tiek lietota tāda skaista frāzes kā “bērncentrēta izglītība”. Bet vai zināms, kā reformas īstenošanas gadījumā tiks risināti praktiski jautājumi, piemēram, bērnu ceļš uz un no skolas, bērnu drošība (pirms stundām, pēc stundām), sagaidāmie vecāku lēmumi attiecībā uz dzīvesvietas maiņu (piemēram, novada centrs, cita pilsēta, Rīga, ārzemes), skolotāju lēmumi (piemēram, ies pensijā, pāries uz privāto sektoru, turpinās skolotāja gaitas), dzīvojamā fonda esamība attīstības centros (šī ir problēma kā Pierīgā, tā Līvānos, arī Rudzātos), reģionu attīstība, ietekme uz vecāku darba spējām utt. Kādi ir tie aspekti, kas ir apzināti un tiek ņemti vērā izvērtējot skolu tīkla optimizācijas nepieciešamību? Vai esošo skolu sasniegumiem ir kāds svars lēmumu pieņemšanas gaitā? Kādi ir sagaidāmie ieguvumi un zaudējumi dažādos aspektos? Vai šobrīd neatrisinātie un nesakārtotie jautājumu netiks nogrūsti uz pašvaldībām un vecākiem? Kā to nodrošināsiet?


3. Vai esat informēti par Latvijas augstskolu budžetiem, programmu skaitu, kas dublējas daudzās valsts finansētās augstākajās mācību iestādēs, kā arī padomju un līdzīgu veidojumu atalgojumu? Vai augstskolu un to programmu tīkla optimizācija nebūtu pareizais virziens, kurā skatīties IZM, jo šeit runa būtu par pieaugušo izglītību, kā arī iespējamie papildus finansiālie un mācībspēku ieguvumi būtu ievērojami un varētu meklēt, kur šos resursus novirzīt?

4. Pēc reformas īstenošanas tiešais ieguvums naudā nebūtu vairāk par pārdesmit miljoniem EUR, kas ir nieka 0.1…0.3% no valsts konsolidētā budžeta ieņēmumiem 2023.gadā, bet reorganizējot/slēdzot 100 Latvijas skolas tiktu uzsākts ceļš uz attiecīgo vietu iznīkšanu. Var sacīt, ka ieekonomējot grašus (pāris procenta desmitās daļas no valsts budžeta) tiktu izdarīts nozīmīgs solis, lai iznīcinātu laukus. Vai nebūtu prātīgāk turpināt šīs investīcijas, panākot, ka Latvijas lauku reģioni turpina būt apdzīvoti? Vai nebūtu labāk izlaist urbanizācijas soli, lai kā attīstītās valstis necīnītos pēc gadiem par dzīvības atgūšanu lauku reģionos, kā to tagad dara, piemēram, Somija? Kādēļ?


5. Vai ir adekvāti ļaut ķerties klāt mūsu bērniem un virzīt šādu reformu cilvēkam, kurš ieviesa neefektīvu un tikai daļēji funkcionējošu e-veselības sistēmu, privātām kompānijām ļaujot piekļūt Latvijas iedzīvotāju sensitīviem datiem, kā arī gūt peļņu no šo datu uzglabāšanas?

6. Veicot iecerēto reformu tiek plānots arī palielināt skolēnu skaitu klasē, kas nozīmē, ka šādās klasēs 7. līdz 12. klašu grupā būs ~30 bērniem. Vai esat runājuši ar Latvijas pilsētu un lauku skolotājiem par efektīvu strādāšanu tik lielās klasēs? Vai arī jūs esat dzirdējuši no skolotājiem, ka “pa visu mācību gadu tālāk par otro trešo rindu netiku”? Vai skolotāji dod priekšroku darbam 10… 15 bērnu klasēs vai arī reformas mērķa izmēra klasēs, proti, kurās klasēs, pedagogprāt, ir iespjējams nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu?

7. Daru zināmu, ka pasaulē ir veikta virkne ar pētījumiem par optimālo bērnu skaitu klasē un dažādās valstīs tiek minēt skaitļi 10…15 bērnu klasē, lai nodrošinātu labākos sasniegumus mācībās. Kā redzat par iespējamu nodrošināt “bērncentrētu” pieeju divas un trīs reizes lielākās klasēs?

8. Jāatgādina, ka skolās jau notiek pāreja uz “kompetencēs balstītu izglītību”, kuras ieviešanas gaita nav vērtējama viennozīmīgi, jo trūkst materiālās bāzes, kuras izstrāde tika atstāta uz skolotāju pleciem. Kādus riskus redzat bērnu izglītības līmenim, ja vienlaicīgi notiek divas reformas?

9. Mani paziņas lielo pilsētu skolās jau šobrīd ir spiesti ņemt privātskolotāju pakalpojumus, tikai retais to nedara. Virzītās reformas rezultātā klases kļūs būtiski lielākas tieši pilsētu skolās. Vai ir skaidrs, kāda būs ietekme uz lielo skolu izglītības kvalitāti? Kā plānojat nodrošināt vienlīdzīgu izglītības pieejamību, jo īpaši bērniem no mazāk situētajam un trūcīgajām ģimenēm, jo viņiem nebūs iespējas algot privātskolotāju?

Noteikti vēl ir daudz jautājumu, kurus varētu uzdot skolu direktori, skolotāji, pašvaldības un vecāki, tādēļ mums visiem novēlu vēlmi komunicēt, bet pirms ķerties pie kādām reformām rūpīgi izsvērt to nepieciešamību un piectik rūpīgi veikt ieviešanu. Ceru uz patiesu iesaisti un sirdsgudrību, lai lēmumi tiktu rūpīgi izsvērti prāta un gara gaismā, atceroties sabiedrības mazāk aizsargātos un vājākos kā Latvijas pilsētās, tā Latvijas laukos.

Līvānu novada, Rudzātos,
2023.gada 8.jūnijā.
Ivo Brūvers.