Latvijā nav ieviesta visaptveroša pārraudzība bērnu labbūtībai un palīdzība vecākiem

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Latvijā bērnu labbūtības normatīvais regulējums ir nepietiekams, vietām novecojis un neatbilst mūsdienu sabiedrības vajadzībām. Tas pamatā paredz “ugunsgrēku dzēšanu” jeb darbu ar neesošā agrīnā preventīvā atbalsta trūkuma jau izraisītajām nopietnajām sekām, nevis ar iespējami agrīnu bērnības potenciālo riska faktoru diagnosticēšanu un iejaukšanos šo faktoru kaitīgās ietekmes mazināšanai. Šajā jomā ilgstoši nav vajadzīgo pozitīvu izmaiņu un nav arī vienošanās par skaidriem turpmākajiem risinājumiem, lai to sasniegtu, secinājuši Pārresoru koordinācijas centra darbinieki.

Kopā ar sadarbības partneriem - Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, Latvijas pašvaldību savienību un bērnu labklājības tīklu - centrs foruma "Laimīgi bērni" ietvaros 12. novembrī organizē pirmo starptautisko konferenci “Agrīns preventīvs atbalsts Latvijas bērnu attīstībai – atbildīga valsts politika”.

Kas šobrīd trūkst, lai varētu teikt, ka Latvijā bērniem un viņu vecākiem ir pieejama agrīna visdažādāko attīstības šķēršļu diagnostika un to novēršana, raidījumā Ģimenes studija diskutē Pārresoru koordinācijas centra pārstāve, pētniece un arī gaidāmās konferences viena no referentēm Sigita Sniķere, Latvijas Universitātes profesore, projekta "Priekšizpēte vienotā bērnu agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko instrumentu komplekta izstrādei" zinātņu vadītāja Malgožata Raščevska, Rīgas 275. pirmsskolas izglītības iestādes "Austriņa" vadītāja Agrita Tauriņa un bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.