Šobrīd Latvijā nav pieejamas zāles, kas nepieciešamas bērniem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS). Un nav arī skaidrs ilgtermiņa risinājums šai problēmai. Vecāki un ārsti apgalvo, ka bez šīm zālēm bērniem un jauniešiem sekmīgi iekļauties sabiedrībā un izglītības sistēmā nav iespējams. Kāpēc šāda situācija izveidojusies un vai ir kādas iespējas to risināt, skaidrojam Ģimenes studijā. Raidījuma viesi: Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs, Zāļu valsts aģentūras Zāļu izplatīšanas informācijas nodaļas vadītāja vietnieks Sergejs Akuličs, Vaivaru pamatskolas skolotāja Sanita Lielkalne un mamma Jūlija, kuras dēlam ir uzmanības deficīta sindroms. Pa tālruni sazināmies ar Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta pārstāve Anita Fogele.

"Ja bērni ar UDHS ir lietojuši vajadzīgos medikamentus, vide ir daudz mierīgāka un  stabilāka klasē, atzīst skolotāja Sanita Lielkalne.

Mamma Jūlija stāsta, ja bērns nav lietojis zāles vai zāļu iedarbība beidzas, stunda faktiski nenotiek, jo visu uzmanība ir pievērsta viņas bērnam, kurš nespēj nosēdēt, kaitina citus, traucē citiem, viņš nespēj koncentrēties. Ja ir zāles ir lietotas, dēls ir tāds pats kā citi bērni, mācību process ir viegls skolotājai un viņš ļauj mācīties arī citiem bērniem.

"UDHS nav slimība, bet nervu sistēmas attīstības traucējumi, kas saistīti pieres daivas nobriešanas un attīstības procesu," skaidro Ņikita Bezborodovs. "Attīstība katram ir individuāla un ir liela grupa bērnu, kuriem pieres daivas attīstība ir lēnāka un viņiem ir grūtības ar uzmanības koncentrēšanu, ar impulsivitāti, ar grūtībām bremzēt kustību impulsus. Tas būtiski apgrūtina šo bērnu adaptāciju dažādās vidēs, galvenā vieta, kur rodas visvairāk problēmu, ir skola."

Problēma bērnam rodas saskarsmē ir ar konkrētu ārējo vidi. Ja vidi nav iespējams pielāgot, ir iespējama medikamentu terapija. Diemžēl nepieciešamais medikaments šobrīd nav pieejams.