Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Uzturs grūtniecības laikā ietekmē ne tikai mātes, bet arī bērna veselību. Sieviešu aptaukošanās Latvijā ir aktuāla problēma, ja uztura paradumu pētījumi ir veikti vispārējā Latvijas populācijā, izrādās, datu par grūtnieču uzturu un dzīvesveida paradumiem trūkst. Bija nepieciešams pētījums, kas novērtētu ar uzturu saistītās problēmas tieši Latvijas grūtniecēm un tāds šobrīd top.

Kāds ir šī pētījuma mērķis un kas jau ir zināms par Latvijas grūtnieču uzturvielu rādītājiem un kā tas palīdzēs identificēt, iespējams, kādas mātes un bērna bērna veselību ietekmējošus riska faktorus, raidījumā Ģimenes studija skaidro un vērtē asociētā profesore  šī fundamentāli lietišķā projekta vadītāja, vadošā pētniece, dietoloģe Laila Meija, uztura speciāliste Anna Piskurjova un ginekoloģe Violeta Bule.

Liekais svars pirms grūtniecības, kā arī liels svara pieaugums un nepietiekams, nepilnvērtīgs uzturs grūtniecības laikā negatīvi ietekmē grūtniecības iznākumu. Dati rāda, ka omega-3 taukskābju līmenis ir atšķirīgs dažādos grūtniecības trimestros, un negatīva ietekme var būt gan pārāk zemam, gan pārāk augstam omega-3 līmenim. Pirmie iegūtie dati liecina, ka grūtniecēm Latvijā omega-3 indekss ir zemāks par vēlamo. Tāpat novērots, ka paaugstināts svars vai aptaukošanās ir nopietna problēma grūtniecības laikā arī Latvijā. Pētnieki konstatējuši arī D vitamīna nepietiekamību starp grūtniecēm pat vasaras un rudens sezonā. Tāpat pētnieki secinājuši, ka arī starp grūtniecēm Latvijā ir pietiekami izplatīti tādi neveselīga dzīvesveida paradumi kā smēķēšana, alkohols, neveselīgs uzturs un nepietiekama fiziskā aktivitāte, kas var veicināt hronisku slimību attīstību, bērnam pieaugot.

Savukārt laktācijas periodā, kā izgaismojis pētījums, sievietes nepamatoti bieži nelieto daudzus produktus, piemēram, pienu, kāpostus, pupas, kas it kā kaitējot gan mātes, gan bērna veselībai, turklāt to bieži rekomendē tieši medicīnas darbinieki. Runājot par laktāciju, gandrīz puse pētījuma dalībnieču neievēroja starptautiskās rekomendācijas par zīdīšanas turpināšanu līdz sešiem mēnešiem ar pirmo bērnu, un gandrīz trešdaļa nesasniedza šo mērķi ar otro bērnu.

Pētījums arī iezīmējis to, ka pēcdzemdību periodā 15 % sieviešu izjūt trauksmi, un lielākā daļa no viņām atzīmē, ka tas traucē veikt ikdienas darbus. Tas pētniekiem liek secināt, ka ārstiem Latvijā būtu jāievērš lielāka uzmanība trauksmes simptomiem gan pacientes grūtniecības laikā, gan pēcdzemdību periodā, jo tie var veicināt pēcdzemdību depresijas attīstību.

Plašāk ar pētījumu "Liekais svars, uztura paradumi un D vitamīna un omega-3 taukskābju rādītāji grūtniecības laikā" var iepazīties internetā. Pētījums turpinās līdz 2022. gada nogalei.