Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Kritiskā domāšana tiek pieminēta arvien biežāk kā viena no veiksmīgi funkcionējoša cilvēka būtiskākajām spējām. Tā definēta arī kā viena no pamatprasmēm pilnveidotajā mācību saturā, kas jāapgūst jau no bērna kājas. Taču izrādās, ka tikai katram trešajam pusaudzim ir ieradums pārbaudīt informācjas patiesumu pirms ar to dalās interneta vide, un vairāk nekā puse atzīst, ka skolā nav mācījušies, kā pārbaudīt informācijas patiesumu. Ko īsti nozīmē kritiskā domāšana un medijpratība, kā tās saistītas un vai skolās šīs zināšanas tiek mērķtiecīgi mācītas, plašāk stāstām raidījumā Ģimenes studija. Raidījumā diskutē Drošāka interneta centra vadītāja Latvijā Maija Katkovska, politikas doktors, „SkeptiCafe” vadītājs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs, Latvijas debašu asociācijas valdes loceklis, debašu treneris Edgars Klētnieks un Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Vineta Zēģele.

Mārtiņš Hiršs skaidro, ka kritiskā domāšana ir informācijas, ar kuru saskaramies, izvērtēšana, pierādījumu meklēšana, savu uzskatu pārbaudīšana un arī atjaunošana laika gaitā.

"Izklausās vienkārši, realitātē tas ir plašs un sarežģīts jautājums," atzīst Mārtiņš Hiršs.

Tajā pašā laikā viņš norāda, ka kritiskā domāšana nav panaceja, kas visu izglābs. Pasaule ir niansēta un nav piecu ātru vienkāršu soļu, kā kritiski domāt un nekad nekļūdīties.

Vineta Zēģele piekrīt, ka kritiskā domāšana sākas jau no bērnības, domājot soli pa solim savas rīcības sekas. Skolā šobrīd aktuāli teikt, ka domāt ir nopietni, domāšana ir kritiskās domāšanas pamats, neuzticēties viegli tam, ka es visu zinu, viss ir saprotams. Viņa norāda, ka ar kritisko domāšanu saistās arī lasītprasme un šī ir prasme, kas ar katru brīdi vājinās, jo bērni tik ļoti neaizraujas ar teksta apgūšanu.

Edgars Klētnieks vērtē, ka kritiskai domāšanai svarīgi plašajā piedāvājumā saprast, kura informācija ir laba, kura ne tik. Te svarīgā meta informācija, bet informācija par pašu informāciju, skatīties avotus, kas ir to rakstījis. Otra svarīga lieta - kritiskā domāšana dod niansētāku pasaules skatījumu.

Maija Katkovska iepazīstina ar aptauju, kas veikta Baltijas valstīs, kā arī Zviedrijā un Somijā jauniešu vidū. Latvijā aptaujāti 1000 jaunieši vecumā no 11 līdz 17 gadiem.

  • 34% aptaujāto atbildēja, ka bieži saskaras nepatiesu vai melīgu informāciju internetā; 47% atbildēja, ka dažreiz.
  • Uz jautājumu, vai pārbauda informācijas patiesumu, pirms ar to dalās, gandrīz 70% atbildējuši - dažreiz, reti vai nekad.
  • Somijā informācijai ziņu portālos uzticas 71% jauniešu, Latvijā - 39%.
  • Youtube uzticas 29%, informācijai sociālajos tīklos - 15%. Youtube un sociāliem tīkliem vairāk uzticas Baltijas valstu jaunieši, Skandināvijas valstīs uzticība ir būtiski mazāka.
  • Informācijas patiesumu vairāk nekā puse pārbauda, kad meklē informāciju mācībām.
  • Tikai 30% pārbauda informāciju, ko internetā pauž dažādas slavenības vai influenceri.
  • Liela loma jauniešu kritiskās domāšanas attīstīšanā ir vecākiem, jo jautāti, ko dara, lai pārbaudītu informācijas patiesumu, 64% atbildējuši, ka jautā vecākiem.
  • Gandrīz puse jauniešu visās valstīs atbild, ka ir mācījušies skolā pārbaudīt informāciju.
  • 85% jauniešu visās valstīs atbild, ka viņi nav ziņojuši sociālo tīklu platformai, ja atklājuši, ka izplatītā informācija nav patiesa.