Tagad bērnu vecākiem jādomā ne tikai par to, kā veicināt bērnu fizisko un arī emocionālo attīstību, vecākiem jāzina arī, kā ierobežot bērnu, lai viņa saskarsme ar tehnoloģijām sāktos vecumā, kad bērns tam tiešām gatavs, un tiktu virzīt tā, lai bērns patiešām iemācītos tās jēgpilni lietot un nākotnē varbūt būtu spējīgs ietekmēt tehnoloģiju attīstību. Kā vecāki tiek galā ar šo uzdevumu un kā līdzsvarot ekrānlaika apjomu bērniem, Ģimenes studijā diskutē Latvijas TV žurnāliste un viena no filmas "Ekrāni. Ievilkšanas spēks" autorēm Tīna Sidoroviča, Vecāku izglītības programmas trenere un FB grupas "Normāli vecāki" veidotāja, PEP mamma Elīna Kļaviņa un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne un profesore Linda Daniela.

Nesen arī Latvijas Televīzijas ir tapis dokumentāls stāsts “Ekrāni. Ievilkšanas spēks”. Tas atklāj piecu ģimeņu pieredzi, audzinot bērnus digitālo tehnoloģiju laikmetā, un aktualizē viedierīču lietošanas paradumu ietekmi uz savstarpējām attiecībām, fizisko un garīgo veselību.

Filmā secināts un Tīna Sidoroviča sarunā atklāj, ka ekrāni ir mūsu ikdiena gan pieaugušajiem, gan bērniem jau no agra vecuma. Lai arī Latvijā nav izstrādātas kādas vadlīnijas ekrānlaika ierobežošanai, eksperti norāda, ka to nevajadzētu vecākiem atstāt pašplūsmā.

Elīna Kļaviņa atklāj, ka viņas uzjautāti Facebook, vecāki atzinuši, ka zina, kā organizēt laiku bērniem pie ierīcēm un cik ilgi ļaut lietot kurā vecumā, bet interesantu atbildi saņēmusi uz jautājumu par nosodījumu. Izrādās, ka nosodījumu saņem gan tie vecāki, kas it kā atļauj bērniem par daudz lietot ierīces, gan tie, kas vairāk ierobežo.

Linda Daniela norāda, ka šobrīd jau robežas laikam, ko bērns drīkstētu pavadīt pie ekrāna, ir izplūdušākas. Tas saistās ar to, ka ar gadiem arī materiāli kļūst arvien dažādāki un piemērotāki attiecīgā vecuma bērniem.

Vidējais vecums, par kuru norāda speciālisti, ka jau var sākt bērnam dot ekrānu ar atbilstošiem uzdevumiem, ir trīs gadi. Protams, uz neilgu laiku un ar pareiziem materiāliem.