Lilija un Vadims Geži adoptējuši divus bērnus un ir mentori kuplam skaitam citu adoptētāju un audžu ģimeņu. Viņi gatavi stāstīt par savu pieredzi un ar padomu palīdzēt arī citiem vecākiem, kuri rūpējas par bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

"Ir vērts cīnīties ģimenes dēļ," atzīst Lilija Geža, stāstot kopā ar vīru Vadimu savu attiecību stāstu un pieredzes stāstu, izvēloties būt par vecākiem adoptētiem bērniem.

"Kur problēma pateikt, ka esmu kļūdījies. Smagas krīzes esam piedzīvojuši un pārvarējuši ar vēlmi būt kopā un cīnīties par laulību. Nevis mums nesanāk un šķiramies. Varbūt bieži runājam paaugstinātos toņos, bet mums ir mērķis izrunāt to, kas sāp, tam jābūt ar cieņu, ar mīlestību. Ja ir pāršauts pār strīpu, atvainojamies. Ir jāizrunā viss, kas sāp, kas nepatīk. Tam obligāti jābūt laulībā," turpina Lilija.

Viņa stāsta, ka

arī saviem bērniem Aleksandram un Anastasijai māca, ka drīkst teikt to, kas nepatīk vai ko negribas. Tad tiek meklēts kompromiss un visa pamatā ir cieņa un mīlestība.

Gežu ģimene dzīvo Inčukalnā, Lilija atzīst, ka tā ir ideāla vieta bērniem un negribas, ne uz Rīgu, ne Siguldu pārcelties, jo te visapkārt ir daba.

Pirms tam Lilija un Vadims piecus gadus dzīvojuši Vācijā, kur Vadims studējis doktorantūrā fiziku. Viņš atklāj, lai arī bijuši dažādi piedāvājumi, tomēr izlēmuši atgriezties Latvijā. Šobrīd Vadims strādā Latvijas Universitātē un ir līdzdibinātājs jaunuzņēmumam, kas izstrādā programmatūru inženieriem metālapstrādē.

Lilija strādā Siguldas bāriņtiesā, tāpat viņa ir pabeiguši treneru kursus, lai mācītu citus vecākus. Abi arī vadīs mācības topošajiem adoptētājiem. Siguldā Lilija pusgadu vada atbalsta grupu adoptētājiem, aizbildņiem, audžu ģimenēm. Savukārt Inčukalnā viņi ir nodibinājuši frisbija komandu, kuras treneris ir Vadims. Viņš arī ir saņēmis labākā frisbija trenera balvu Latvijā šogad. Vēl abi aktīvi darbojas Siguldas katoļu baznīcā, strādājot ar pāriem, kas vēlās salaulāties.

“Jo vairāk mēs dodam cilvēkiem, jo vairāk mums pašiem ir. Jo vairāk darām, ir vairāk ir iespēju un laika. Viss sakārtojas, atrodas cilvēki, kas bērnus pieskata. Grūti pateikt, kā tas ir, mēs vienkārši darām,” savu aizņemtību vērtē Lilija. “Mums tomēr prioritāte ir ģimene, jo šajā skrējienā var šo orientieri pazaudēt. Ir brīži, kad pasakām nē, atsakām, un šo dienu veltām ģimenei. Mēs orientieri liekam uz saviem bērniem, jo viņi daudz prasa mīlestības un laika.”

Kad vairākus gadus nav pieteikušies pašiem savi bērniem, Lilija un Vadims nolēmuši adoptēt bērnu.

“Astoņus, deviņus gadus dzīvojām skaistu dzīvi sev. Savstarpējā mīlestība auga, visu ko esam piedzīvojuši, gan smagus, gan skaistus brīžus, gribas to mīlestību dot tālāk.

Mēs izlēmām, ka gribam bērnus. Savi bērni nepieteicās. Rakstījām iesniegumu, jo bērnunamos ir daudz bērnu, kas gaida uz ģimeni. Mēs savukārt vecāki, kas gaida bērnus. Izlēmām, ka tās ir mūsu ceļš,” stāsta Lilija.

Aleksandrs Gežu ģimenē ienāca pirms apmēram 2,5 gadiem, Anastasija – pirms pieciem mēnešiem.