Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Uz kādu atbalstu var cerēt ģimenes, kurās Covid-19 krīzes dēļ krasi mainījies labklājības līmenis, jo zaudēts darbs vai arī dīkstāves pabalsts kavējas. Varbūt vecāki atrodas stacionārā un veselības stāvokļa dēļ paši nevar aprūpēt bērnu. Kādu palīdzību var sniegt valsts un pašvaldību institūcijas un kādu labdarības organizācijas, Ģimenes studijā skaidro un vērtē labdarības organizācijas “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta, Rīgas Sociālā dienesta vadītāja Guna Eglīte, Daugavpils novada Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova, biedrības “Palīdzēsim viens otram” vadītājs Edijs Pipars un biedrības “Laiks jauniešiem” valdes priekšsēdētājs Gints Jankovskis.

Novembrī "Swedbank" finanšu institūta pētījums rāda, ka pandēmijas ietekmē 42% mājsaimniecību Latvijā izjutušas finansiālās situācijas pasliktināšanos. 14 % norāda, ka tā ir pasliktinājusies būtiski. Pētījuma autori uzsver, ka mājsaimniecību finanšu situācija ir negatīvākā kopš 2013. gada.

Lai arī ir cilvēki, kuriem ir samazinājušies ienākumi, kuriem vispār šobrīd nav ienākumu, Rūta Dimanta vērtē, ka sabiedrībā ir stigma vērsties pēc palīdzības sociālajā dienestā.

"Tā ir tā stigma, kas izveidojusies, ka tur iet tikai trūcīgi. Tas nav pareizi, jo ja mēs maksājam nodokļus un uzturam sociālo sistēmu, kur krīzes gadījumā vari vērsties, ir jāmaina skats uz sociāliem dienestiem. Bet arī sociāliem dienestiem ir jāmaina skats," analizē Rūta Dimanta.

Līdzīgi arī cilvēki nevēršas labdarības organizācijās pēc palīdzības.

"Tā nav viegla lieta - pacelt tālruni un piezvanīt vienalga kur un lūgt palīdzību. Vidusmēra ģimene pati grib tikt galā ar savām problēmām, paši grib atbildēt par savu dzīvi un risināt. Nav tā, ka cilvēki masveidā lūgtu palīdzību. Bieži vien ir jāpamudina," atzīst Rūta Dimanta.

Abu biedrību pārstāvji arī stāsta par to, kā iepriecina cilvēkus arī šajā Ziemassvētku laikā, sagādājot nelielas dāvanas, nepieciešamās lietas.