Ārkārtas stāvoklis valstī ir pagarināts līdz 7. februārim, garāks ir arī skolēnu ziemas brīvlaiks Covid-19 izplatības dēļ. Diemžēl epidemioloģiskā situācija valstī neuzlabojas. Mācības attālināti ir atsākuši 7. - 12. klašu skolēni. Nākamnedēļ attālināti skolas gaitas atsāks 5. - 6. klašu skolēni, bet 1. - 4. klašu skolēniem brīvlaiks pagarināts līdz 25. janvārim. Kā noritēs šī mācību gada otrais semestris, ko tas nozīmēs skolēniem un pedagogiem un par ko satraucas vecāki? Kādas būs izmaiņas, kā noritēs un vai būs eksāmeni 9. un 12. klašu skolēniem un vai attālinātā mācīšanās būs radījusi zināšanu robus skolēniem, diskutējam Ģimenes studijā.

Ar jaunākajiem lēmumiem mācību darba organizēšanā iepazīstina izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un Valsts Izglītības satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle.

Viedokli izsaka Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns un izglītības eksperte Inga Pāvula.

Rūdolfs Kalvāns atzīst, ka izaicinājumu skolu vadībai otrajā semestrī ir daudz un viegli neiet, it sevišķi lielajās skolās. Viņš norāda, ka vēlētos lielāku skaidrību no nozares vadības.

"Drosmīgi un pragmatiski pieņemt lēmumu par attiecīgām pārmaiņām, piemēram, marta eksāmens svešvalodā nebūs, neatkarīgi no nekā. Mēs tagad pieņemam, ka nebūs un viss. Tā arī darām, lai kas tur arī mainās februārī, martā, tas, kas ir solīts, ka nebūs, tad nebūs. Tieši tāpat arī pret aprīli un maiju. Mēs ejam to taktiku, ka visu laiku mēģinām izlīferēt, cerēt, ka būs, nebūs, kaut kādi hibrīdvarianti. Aicinātu skatīties, kas ir šobrīd, nevis it kā gaidīt ik pa divām nedēļām un mainīt kaut ko, bet pateikt trīs mēnešus uz priekšu. Pat, ja situācija uzlabojas, nekas, lēmums ir pieņemts un viss," uzskata Rūdolfs Kalvāns.

Inga Pāvula mudina atkārtot vielu, pirms to sāk lietot jaunā kontekstā, bet arī iesaka paskatīties uz bērnu, vecāku un skolotāju resursiem reāli.

"Skaidrs, ka būs jāmācās vairāk, bet pieredze rāda, ka nevajag pagarināt gadu jūnijā, kad visi ir noguruši, bet iesākam gadu ātrāk - augustā - ar jauniem spēkiem, mācoties jau to, kas ir plānots, izskatot to, ko vajadzētu vēlreiz aktualizēt no iepriekšējā gada," atzīst Inga Pāvula.