9.klašu skolēniem īpaši rūpīgi jāiepazīstas ar jauno padziļināto kursu piedāvājumu skolās, lai izlemtu, kurā skola uzsākt vidusskolas gaitas, kas no jaunā mācību gada 10.klasē notiks pēc jaunā kompetenču izglītības modeļa.

Aptuveni 30 % mācību laika, visvairāk 12. klasē, jaunieši varēs veltīt tiem mācību priekšmetiem, kuri viņus īpaši interesē, – mācīties tos padziļināti un apgūt brīvas izvēles specializētos kursus. Lai to īstenotu, skolas Latvijā šobrīd veido savu piedāvājumu vidusskolas izglītības programmai. Skolām skolēnu izvēlei jāpiedāvā vismaz 2 mērķtiecīgi izveidoti padziļināto kursu komplekti ar 3 padziļinātiem kursiem katrā no tiem.

"Izmaiņas skars skolēnus, kas septembrī sāks mācīties 10. klasē. Viņi sāks mācīties pēc jaunā vidusskolas modeļa. Viņiem būs iespēja mācīties padziļināti tos priekšmetus, kas viņus interesē vairāk, kurus viņi saista ar savu nākotnes nodarbošanos,"  raidījumā Ģimenes studija skaidro projekta "Skola 2030" vadītāja Zane Oliņa.

Jau raidījumā Pēcpusdiena Oliņa norādīja, ka mācību saturs tiks veidots trīs līmeņos: visi skolēni apgūs vispusīgu pamatu, turpinās mācīties latviešu valodu, literatūru, matemātiku sportu optimālajā mācību satura apguves līmenī, kas ir pielīdzināms mācībām šobrīd. Pārējās jomās un arī šajās varēs izvēlēties, vai mācīties vispārīgo līmeni vai optimālo. Tālāk trīs kursus varēs apgūt augstākajā mācību satura apguves līmenī. 

"Varēs veidot individuālo mācību plānu un vairāk iedziļināties lietās, kas skolēnam šķiet svarīgas," atzīst Oliņa. "Galvenā izvēle jāizdara par trim padziļinātajiem kursiem, ko mācīsies 12.klasē, pārējie kursi piekārtosies šīm izvēlēm."

11. un 12. klases skolēni nākamajā mācību gadā turpinās mācīties kā līdz šim.

Edurio skolu izaugsmes vadītājs Latvijā Gatis Narvaišs atklāj, ka ir veikta skolēnu aptauja par to, ko viņi gribētu mācīties.

2/3 saka, ka padziļināti gribētu mācīties angļu valodu. Tas ir vispopulārākais priekšmets. 41% gribētu padziļināti mācīties matemātiku, 35% - dizainu un tehnoloģijas, 29% - latviešu valodu un literatūru, 28% - programmēšanu, 27% krievu valodu, 26% - bioloģiju.

Skolas pagaidām vēl strādā pie saviem piedāvājumiem, bet veiktā skolotāju aptauja un šī brīža piedāvājums liecina, ka angļu valoda, matemātika, latviešu valoda un literatūra ir tas, ko māca un mācīs vairākās skolās labā līmenī. Vidusskolām nav tradīcijas dizainu un tehnoloģijas un programmēšanu mācīt padziļinātu. Skolas cenšas un domā, kā to piedāvāt lielākā apmērā.

Rēzeknes novada Kaunatas vidusskolas 9.klases audzinātāja Solvita Meļņičenko norāda, ka šāda izvēle liks skolēniem liks būt atbildīgākiem. Skolā veiktā aptauja liecina, ka skolēni zina, ko darīs pēc 9.klases, daudzi vēlas palikt vidusskolā. Kaunatas vidusskolā piedāvās divus mācību priekšmetu komplektus: vienā padziļināti varēs apgūt sociālās zinātnes, bioloģiju un ģeogrāfiju, specializētais kurss šajā komplektā ir uzņēmējdarbības pamati. Otrā komplektā padziļināti varēs apgūt ķīmiju, bioloģiju un ģeogrāfiju un specializētajā kursā – valsts aizsardzības mācību.

Saldus novada Druvas vidusskolas direktors Sergejs Beļkevičs norāda, ka viņa vadītajā skolā piedāvās astoņus padziļinātos kursus četros virzienos: viens virziens būs dizains un tehnoloģijas, otrs virziens – valodas un kultūras, trešais – dabaszinības, ceturtais – inženierzinātnes un informācijas tehnoloģijas.

Madonas novada Izglītības nodaļas vadītājas vietniece Sarmīte Jansone norāda, ka jau ir skaidrs, ko kura skola novadā piedāvās. Kursus veidojot, ņemtas vērā jauniešu intereses, skolu iespējas un materiāli tehniskais nodrošinājums tajās.