Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Tuvojoties mācību gada noslēgumam, parasti pieaug gan skolēnu, gan viņu vecāku interese par mācību darba novērtējumu. Ģimenes studijā interesējamies, vai un kā mainījusies skolēnu sekmju vērtēšanas sistēma, mācoties pēc "Skola 2030" pilnveidotā mācību satura atsevišķās klasēs, arī par to, vai skolēnam ir lietderīgi pēc katras atzīmes vai cita vērtējuma saņemšanas redzēt savu vietu klases kopēja reitingā, ko izglītības procesā dod šāda salīdzināšana un vai tas ietekmē bērna motivāciju mācīties labāk. Raidījumā diskutē projekta "Skola 2030" vecākais eksperts, Vērtēšanas satura izstrādes vadītājs, Rīgas 72. vidusskolas ķīmijas skolotājs Pāvels Pestovs, Rīgas pilsētas sākumskolas direktore, projekta "Skola 2030" vecākā eksperte Solvita Lazdiņa un platformas "E-klase" vadītājs Jānis Kaģis.

"Nav neviena pierādījuma, ka reitingi palielinātu interesi par mācīšanos, bērni vairāk ko darītu, bet ir pierādījumi tam, ka bērni tiek sašķiroti reitingu ietekmē. Tiek sašķiroti grupās - labie, kas tiek galā ar visu un bērni, kas ir uzvarētāji, un bērni - zaudētāji, kam ir grūtības," norāda Solvita Lazdiņa.

"Pētnieki saka, ka šādā veidā formējas bērna identitāte, kuru ir grūti pēc tam mainīt."

Solvita Lazdiņa skaidro, ka reitingi ietekmē arī cilvēki vēlmi mācīties turpmāk dzīvē, jo var redzēt, ka tie, kas ir nosacīti slikto kategorijā, kas zaudē interesi mācīties. Viņi sevi ir iezīmējuši ar skolotāju un reitingu atbalstu šajā kategorijā.

"Arī labiem bērniem, lai cik tas nebūtu dīvaini, mainās vēlēšanās, motivācija mācīties. Viņi mācās nevis sev, nevis tāpēc, ka tas ir interesanti, viņi mācās tāpēc, lai saglabātu vienu reitingā," komentē Solvita Lazdiņa. "Viss jau būtu kārtībā, viņi ir motivēti tur būt, bet ir pierādījumi, ka tie bērni, kas ir augšgalā, neizdarīs vairāk, lai sasniegtu vēl vairāk."

Lazdiņa arī norāda, ka reitingi un attiecīgi bērna vieta tajā var ietekmēt vecāku un bērnu attiecības - ierobežot sarunas par mācīšanos, ja bērnam ir augsts reitings, savukārt, ja viņš būs saraksta lejasgalā, vecāki, kas satrauksies, būs ģimenes, kur vecāki un bērni attālināsies.

Pāvels Pestovs skaidro, ka uzsāktās pārmaiņas izglītībā ir saistītas arī citu skatu un pieeju vērtēšanai. Bet šobrīd vērtēšanai ir pakļauts daudz kas, ko primāri nebūtu jāvērtē.

"Primārais mērķis, ko mēs ļoti gribētu ieraudzīt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, ir, ka vērtēšana ir atbalsts, kuru skolotājs sniedz skolēnam, kur skolēni savstarpēji atbalsta viens otru," norāda Pāvels Pestovs.

Viņš atzīst, ka kolēģi skolotāji daudz uzdod jautājumus par to, kā vērtēt mākslas vai sporta priekšmetus, bet nejautā, kā iemācīt maksimāli īsā laikā definēto saturu.

"Gribam, lai uzdodam jautājumu, ka, pirmkārt, vērtēšana ir atgriezeniskā saite, un otrs jautājums, kāda veida atgriezeniskā saite mums palīdzēs labāk izdarīt labāk iemācīties, arī pieaugušajiem," uzskata Pāvels Pestovs.