Nereti tieši bērnu vecāki sašutuši, kāpēc tik daudz mājasdarbu un kāpēc tie tik sarežģīti, ka bērni paši ar uzdoto netiek galā. Vai vecākiem jāpilda skolas mājasdarbi kopā ar bērniem un kā iemācīt skolēniem pašvadītu mācīšanos, atbildes meklējam Ģimenes studijā. Raidījuma viesi: Latvijas Universitātes lektors psihologs Edmunds Vanags, Rīgas 6.vidusskolas sākumskolas skolotāja un klases audzinātāja Kadrija Beirote, Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktore un 5./6.klašu matemātikas skolotāja Elita Rītere un Jūrmalas Alternatīvās skolas skolotāja Dace Sandere.

Edmunds Vanags atzīst, ka no pasaules pētījumu pārskata raugoties, mājasdarbi kā metode ir laba, ja tiek izmantoti mērķtiecīgi, noteiktos daudzumos, noteiktos priekšmetos un ar regularitāti un sniedzot atgriezenisko saiti, kā arī ļaujot iesaistīties vecākiem jēgpilni, nevis kašķējoties un dusmojoties.

Ir vesela virkne nosacījumu. Viens no tiem – ne vairāk kā 10 minūtes uz vienu klasi. 1.klasē tās ir desmit minūtes un tikai 12. klasē mājasdarbiem atvēlētais laiks varētu būt divas stundas, bet ne vairāk. Pētījumi rāda, ka šis ir visoptimālākais laiks, kas pozitīvi korelē ar skolēnu sasniegumiem.

Tas nozīmē, ja viņš iegulda jēgpilni laiku savu mājasdarbu pildīšanā, tad arī būs iznākums.

Kadrija Beirote atklāj, ka viņa mājasdarbus neuzdod un sākumskolā mājasdarbi kā šķira ir aplami. Tie ir treniņdarbi, kuri bērnam vismaz sākumskolā jāizdara skolā. Viņas skolēni šos treniņa darbus izpilda pagarinātās dienas grupā, kur ir rimtāka gaisotne. Tas, ka nav mājasdarbu, attiecas uz priekšmetiem, ko pasniedz pati. Citos mācību priekšmetos reizēm ir mājasdarbi

Dace Sandere stāsta, ka Jūrmalas alternatīvajā skolā ir mājas darbs, kas tiek uzdots uz vairākām dienām ar domu, lai bērni iemācītos mācīties. Piemēram, mājasdarbu uzdod pirmdien un ceturtdien tas ir jānodod. Bērns pats regulē ritmu, kad pilda mājasdarbu. Mērķis ir iemācīties mācīties, pabeigt darbu kārtīgi. Mājasdarbs ir tikai vienā mācību priekšmetā. Ja ir mājasdarbs latviešu valodā, matemātikā nebūs.

Elita Rītere skaidro, ka Valda Zālīša sākumskolas mājasdarbu skaits pēdējā laikā ir mazāks. Un katra mājasdarba veids, forma un termiņi ir atkarīgi no mājasdarba mērķa. Viens no mērķiem ir pašvadītā mācīšanās, ka bērns mācās plānot savas lietas un darbus ilgākā termiņā.

Edmunds Vanags norāda, ka arī augstskolā studentiem ir mājasdarbi un ir daudz jāspēj pašiem mācīties mājās un te parādās izteikti studentu spēja vadīt mācīšanos jeb plānot laiku mācībām.