Mammai vispirms pašai jābūt laimīgai. Bērnam svarīgi laimīgi vecāki

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Vai mamma var būt pārāk laba savam bērnam un kā pārāk rūpīga aprūpe ietekmē bērna pieaugšanu, gaidot Mātes dienu, Ģimenes studijā pārlapojam vēstules par šo jautājumu un uzklausām arī mammas studijā. Viedokli izsaka trīs mammas: filozofe, geštaltterapeite Elīna Zelčāne, psiholoģe Daina Žurilo un kustības „Babyroom.lv” pārstāve Laura Bluša.

Laba mamma ir tā, kas dod bērnam pamatvajadzības – drošību un mīlestību.  Bet, lai mamma būtu laba un varētu sevi veltīt bērniem, viņai pašai jājūtas laimīgai, viņas dzīvei jābūt sakārtotai. Ja domās būs citur, viņa nevarēs arī sevi pilnībā veltīt bērnam. Tāpēc  laba mamma ir tā, kura saprot savas vajadzības un kurai ir labas attiecības ar bērna tēvu, viņi viens otru mīl, viens otru papildina.

Atliek vien būt labai, nevis superlabai!!! Tieši tik vienkārši

Mana pieredze liecina, ka pārāk laba mamma var būt tā, kas ir sagaidījusi savu pirmdzimto. Galvā ir nogulsnējušās tūkstošiem atziņu no lasītā, dzirdētā, redzētā, izjustā, mācītā, ieteiktā. To visu apkopot un ielikt kādā zelta rāmītī nav iespējams. Taču neviena maģija, neviens psihologs, neviena māmiņu skola nevar panākt, ka sieviete ir supermamma no pirmās bērniņa gaidīšanas dienas. Tas vienkārši ir neiespējami un ir pret jebkuriem dzīves likumiem.

Tā nu mazītiņais cilvēciņš bez jebkādas dzīves pieredzes ierodas pasaulē. Ir viņš un ir sieviete-māte, kas no mazulīša pirmās gaidīšanas dienas sākusi veidot bērniņa dzīvi tādā kā ziepju burbulī. Kas notiek? Jāsāk likt lietā visas tūkstošiem lolotās atziņas, kas galvā izsvērtas, jāieklausās padomos, kas nebeidz plūst māmiņas virzienā. Un visi jau vēl tikai to labāko. Arī es to zināju, tam gatavojos. Mammas, vecmāmiņas, draudzenes ar pieredzi cita caur citu: “Vai Tavs bērns šodien nav pārāk plāni saģērbts? Vai tik mazulītis nav pārkarsis! Nav labi bērnu tik daudz nēsāt pa rokām! Kāpēc Tu mazajam ļauj tik daudz raudāt? Kāpēc Tu neļauj pavēdināt plaušiņas, lai taču izraudas! Kāpēc Tu bērnu nepalutini ar kārumiem? Kāpēc Tu bērnam pērc tādu draņķi?” Ārsti: “Mūsdienās lielam vairumam bērnu ir liekais svars. Dariet tā un nedariet tā.” Bet tajā pat laikā: “Tavs bērns šomēnes ir par maz pieņēmies svarā. Knapi norma ir sasniegta.” To es esmu dzirdējusi ar abiem saviem bērniem, lai gan visa attīstība noritēja un norit veiksmīgi. Radi, draugi, ārsti, audzinātājas, skolotāji… It kā ikdienišķas sarunas, vienkārši ieteikumi mammai, kura savam bērnam vēl to labāko. Jaunā māmiņa noklausās, ņem par labu esam viedos padomus, taču vēl ir tā balss austiņā, kas čukst – KUR PALIKA TAVI PRINCIPI, TAVA VĒRTĪBU PRIZMA?! Galva plīst pušu! Protams, ka visiem ir sava daļa taisnības, jo katram ir sava pieredze, caur ko nākusi šī atziņa. Taču tas ir gluži kā ar puzli, kad jāsaliek, piemēram, mākoņi. Krāsas sader perfekti, šķiet, ka šī nudien ir īstā vieta, kur ievietot gabaliņu, bet kaut kā tomēr neder, jo maliņa maķenīt, maķenīt ir slīpāka. Tātad tomēr citā vietā liekams mākoņgabaliņš.

Tā nu vienā brīdī lielais skaistais, iedomātais mammas-bērna burbulis ar pamatīgu paukšķi pārplīst un nokrīt zemē, sašķīstot smalkās lāsītēs. Te nu bija superlabā mamma, kas grib dot bērnam visu to labāko! Un šajā brīdī pārtrūkst pavediens. Ko nu? Bisi krūmos un ļekas pa gaisu? Nekā. Nav daudz variantu. Atliek vien būt labai, nevis superlabai!!! Tieši tik vienkārši. Tieši tāpēc cilvēks ir cilvēks, ka viņu nevar izveidot kā pēc lietošanas instrukcijas.

Tas nav viegli, bet vajadzētu aizmirst – ko citi par mani padomās. Ikviens citus vērtē caur savu dzīves pieredzi, caur savām vērtībām. Tieši tāpēc arī jaunajai māmiņai ir jāiziet tam cauri, lai nonāktu TIKAI UN VIENĪGI pie saviem secinājumiem. Kad pienāk kārta otrajam bērniņam, ir jau izkristalizējušās neskaitāmas atziņas. Protams, nekas jau neapstājas un padomu gūzmas nāk arī pēcāk, taču nu jau pieredze palīdz filtrēt informāciju un izvēlēties tikai saviem principiem atbilstošo. Arī otrais bērns atkal un atkal liek domāt, vai es daru pareizi, vai esmu pietiekami laba, tomēr tā, kā bija ar pirmo, vairs nav nekad. Pirmais bērns ir skaisti sarežģīta būšana. Un tur jau ir tā burvība un māka – beidzot tā pa īstam izzināt sevi caur savu bērnu!

Tā nu es varu apgalvot, ka ikviena mamma ir laba! Nomierinieties tās, kuras joprojām domā, ka tā nav. Ja jūs par to vien iedomājaties – tātad jums rūp jūsu bērni un jūs esat labas! Un punkts. Ja lasāt žurnālu, kur ir raksts par laimīgu sievieti, kura šķiet perfekti tiek galā ar saviem mātes, sievas, sievietes pienākumiem, neaizmirstiet, neviena dzīve nav iekrāsota tikai vienā tonī – tā izgājusi cauri visai krāsu gammai. Vienmēr paliks sajūta, ka var dot un darīt vēl vairāk, vēl labāk… Bet tas ir gluži tāpat kā ar sapņiem un mērķiem – vienmēr ir jābūt kaut kam, uz ko tiekties – tikai tā ir iespējams sevi aizvien pilnveidot. Būt par mammu nav viegli, bet ir skaisti!

Lelde