Mantojuma nosacījumi: svarīgi savstarpēji runāt un izzināt juriskās sekas

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Kā rīkoties racionāli, lai bez konfliktiem un krīzes ģimenes attiecībās vienotos par mantojuma nosacījumiem un aizgājēja pēdējās gribas izpildīšanu? Raidījuma viesi - Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskā fakultātes Tiesību zinātņu katedras docente Inga Kudeikina, zvērināts notārs, Notāru padomes loceklis Agris Jaunpujēns un sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Uzklausām arī pieredzes stāstus par to, ar kādām problēmām sastopas cilvēki, ja neveic vajadzīgos priekšdarbus un nesakārto mantošanas jautājumus. Ierakstā Kristīne Rotbaha skaidro, kā kārtoti mantošanas jautājumi senatnē.

Agris Jaunpujēns vērtē, ka mantojums vienmēr ir liela dāvana. Tās lietas, kur mantinieki nevēlas tos mantojumus, bieži vien ir apgrūtinātas ar lieliem parādiem un tas ir gandrīz vai galvenais aspekts, kāpēc mantinieki nevēlas mantot. 

"Tas, kad likums paģēr visiem vienlīdzīgās daļās sadalīt, tas jau motivē tālāk pašu saimnieku domāt par to laikus un tad novēlēt vecākajam, vidējam vai jaunākajam," atzīst Agris Jaunpujēns. "Un galvenais, kas ir mūsdienās, ko arī pieminēja arī  sociālantropologs, ka nerunā cilvēki, cilvēki baidās par to runāt. Tas ir galvenais aspekts būtībā, kas veido neziņu, nemieru. Drošums rodas skaidrībā, zinot juridiskās sekas un mierīgā pēctecībā. Tas ir tas, ko būtībā cilvēki vēlas,  mieru."

Kā izvairīties no tā, lai pēc vecāku nāves bērni saiet naidā mantojuma dēļ?

"Aicināšu nedomāt par mantojumu saistībā ar nāvi, bet domāt saistībā ar īpašumu un saskaņu ģimenē," mudina Inga Kudeikina. "Nebaidīties runāt, domājot, ka es esmu uzkrājusi īpašumu un man ir ģimene - tātad divas pamata vērtības. Veselība ir trešā. Un caur šo aspektu mēģināt vienoties, mēģināt izrunāt un tad katram individuāli izlemt, vai ir nepieciešams testaments, kurā, kā kolēģis minēja, var paredzēt, dažādus nosacījumus, tā ir katra mūsu brīva griba."

Savukārt Klāvs Sedlenieks norāda uz kādu citu aspektu.

"No antropoloģiska skatījuma interesanti ir padomāt par to, kāpēc mums vispār ir tāds mantojums, kurš paredz to, ka dažiem cilvēkiem ir kaut kādas tiesības uz citu cilvēku mantu pēc tam, kad viņi būs aizgājuši no šīs pasaules. (..) Mūsdienu sekas cita starpā ir arī tādas, ka mantojums ir viens no būtiskākajiem elementiem sociālās nevienlīdzības veidošanā un uzkrāšanā, jo ir kaut kāda cilvēku grupa, kuriem kuriem jau no dzimšanas ir daudz vairāk iespēju nekā  citiem," vērtē Klāvs Sedlenieks.