Kāpēc bērns lielās, kādu vajadzību kompensēšana vai apmierināšāna ir lielīšanās. Par ko liecina nemitīga bērnu savstarpējā lielīšanās un salīdzināšanās, kā reaģēt pieaugušajiem, saskaroties ar bērnu - lielībnieku? Ģimenes studijā uzklausām speciālistu padomus. Raidījuma viešņa mākslas terapeite, psihoterapijas speciāliste Zane Veitnere un Uzvedība.lv veidotāja Līga Bērziņa.

Ierakstā uzklausām mammas Ineses stāstu par to, ka stipri lielīties ir sācis viņas dēla labākais draugs.

Uzklausām arī grāmatas "Bīstamais dārziņš" autori Zani Volkinšteini

Zane Veitnere vērtē, ka lielīšanās ir saistīta ar bērna vecumposmu. Ja pirmsskolas vecumā bērns iedomājas, ka ir krokodils vai supermens un lielās ar šīm spējām un tic, ka viņiem ir šīs spējas. Savukārt lielākā vecumā lielīšanās var būt saistīta ar pašvērtējumu.

"Manuprāt, lielīšanās ir saistīta ar pašapziņu, cik pašapzinīgs esmu, kas man vēl piemīt, kādas īpašības, kā es iederos sabiedrībā," atzīst Zane Veitnere. "Arī pieaugušie lielās par telefoniem, pulksteņiem, smalkām mašīnām. Katram no mums tas piemīt, jautājums, kādu uzsvaru uzliekam."

Līga Bērziņa piekrīt, ka visi ir pamanījuši, ka ir tādi, kam ir aizraujoša dzīve un ir smalka robeža, kur beidzas lepošanās un kur sākas lielīšanās. Ir jāmācās sevi pasniegt.

"Lielībnieki bieži nepamana, ka tas ir pašapziņas jautājums un ka tā viņi atsvešina sevi no apkārtējiem," atzīst Līga Bērziņa.