Gada vecumā vēl nestaigā. Vēl ir pamperos - šie aizrādījumi rodas jebkādā vecumā. Es pārāk ilgi zīda savu bērnu. Nav pareizi mācīt, ka ar sišanu pretī netiks atrisināta sākotnējā problēma. Tētis bērnu pārāk lutina. Rērnu pārāk maz rājam. Un midzināt bērnu rokās. Šis ir tikai dažas no atbildēm, ko šodienas sarunas tematu plānojot, mēs saņēmām ģimenes studijas tviterkontā, uzdodot pirms kāda laika jautājumu, kurās bērnu audzināšanas jomās jūs visvairāk esat saskārušies ar kaunināšanu. 

Kas ir jauno vecāku kaunināšana un kāpēc psihologi runā par to kā nevēlamu un pat bīstamu tendenci? Kā visām pusēm izvairīties no šī mobinga veida, kas bieži vērsts galvenokārt pret jaunajām māmiņām, Ģimenes studijā diskutē Vecāku izglītības programmas trenere, PEP mamma un "Facebook" grupas "Normāli vecāki" veidotāja Elīna Kļaviņa un publiciste Agra Lieģe-Doležko. Uzklausām arī māmiņu pieredzes stāstus.

"Vecāki saņem piezīmes, dažādus komentārus par to veidu, kā viņi audzina bērnus. Turklāt šīs piezīmes ir klaji pretrunīgas. Tu pārtrauc zīdīt ar krūti sešu mēnešu vecumā, piemēram, tas ir slikti. Ja tu baro ilgāk par gadu, tas arī ir ļoti slikti. Īstenībā tās pretrunas rāda arī vislielākās grūtības. Un vispār, protams, tas nosodījums kā tāds rada apjukumu jaunajos vecākos," atzīst Elīna Kļaviņa.

Jauno vecāku kaunināšanu viņa raksturo kā neprasītu spriedumu izteikšanu. To var izteikt arī garāmgājējs, bet tas var jaunajos vecākos, jaunajā māmiņā radīt sajutu, ka es neesmu pietiekami laba, es esmu, iespējams, slikta mamma. 

"Virspusēji tas ir nosodījums, kas tipiski tiek vērsts pret visnospriegotākajām bērnkopības tēmām, piemēram, jau minētā krūts barošana vai barošana ar maisījumu, gulēšanas veids - gulēt kopā vai atsevišķi ar bērnu, miega trenēšana vai netrenēšana," vērtē Agra Lieģe-Doležko. "Ir sajūta, ka darīt atšķirīgi, kad esi kļuvis par vecāko, pēkšņi tam ir kaut kāda bīstamība, dimensija. Jo par citām tēmām mēs tik ļoti neuztraucamies, mums var būt atšķirīgas intereses vai pieejas."

Mammas kaunina draudzenes, radi, arī ārsti, pat nepazīstami cilvēki un interneta komentētāji.

Prasības pret jaunajiem vecākiem ir ļoti augstas, atbalsta loks vecākiem nav liels, bet brīdī, kad kāds izsaka komentāru par to, kā audzini savu bērnu, tas ir ietekmējošs, īpaši pirmajā bērna audzināšanas gadā. Ja mamma dzīvo kopienā, kur saņem daudz nosodījumu, tas var atsaukties uz mammas emocionālo veselību un vēlāk arī uz bērnu, akcentē Kļaviņa.

Kauninātāji lielākajā vairumā gadījumu domājuši tikai labu – palīdzēt, nodot savu labo pieredzi un citu labu iemelu dēļ, mazāk ir to, kas kaunina noniecinot.