Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Eksāmenu fizikā izvēlas kārtot arvien mazāk skolēnu un zināšanu plaisa starp sekmīgajiem un nesekmīgajiem skolēniem eksaktajās zināšanās aizvien paplašinās, savukārt kvalificētu pedagogu katastrofāli trūkst. Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija nosūtījusi vēstuli valsts augstākajām amatpersonām ar aicinājumu nodrošināt katram skolēnam Latvijā kvalitatīvi apgūt fiziku, akcentējot eksakto priekšmetu nozīmi skolēna izaugsmē. Kā problēmas risinājumu redz izglītības sektorā strādājošie, jo nozarē trūkst šo priekšmetu skolotāju? Ģimenes studijā diskutē Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) Nozares izglītības eksperte Mārīte Seile, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes mācībspēks, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas un privātskolas „Patnis” matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs, Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns un Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas vadītāja Ludmila Belogrudova.

Viens no LETERA priekšlikumiem, kas iekļauts arī vēstulē augstākajām amatpersonām, ir, ja vispār valstī kaut kas tiek mērīts ar eksāmenu, tad tajā vajadzētu iekļaut arī dabas zinātņu komponenti blakus latviešu valodai, matemātikai un svešvalodai.

"Mūsdienu pasaulē, kura ir tik ārkārtīgi tehnoloģiski sarežģīta, lai būtu spriestspējīgs pamatlīmenī par to, kas notiek apkārt, ir nepieciešama dabaszinātņu komponente. Mēs negribam pretnostatīt, bet sakām, ka dabaszinātņu komponente mūsdienās ir absolīti svarīga," norāda Mārīte Seile.

Viņa arī min, ka pēc "Eirostat" datiem Latvija ir pēdējā vietā Eiropā to jauniešu ziņā, kas izvēlas studēt dabas zinātnes.