Šodienas bērni strādās profesijās, par kādām mēs pat vēl nenojaušam. Cik svarīga tajās būs spēja domāt radoši un kā šo prasmi attīstīt skolēnos, skaidrojam plašāk Ģimenes studijā. Raidījuma viesi: pedagoģijas doktors, Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs, "Riboca" Izglītības projektu vadītāja Sandra Ķempele un Rīgas Valsts Vācu Ģimnāzijas pedagoģe, Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas vadītāja Baiba Sileniece.

"Radošās spējas, radošums - tās ir personības īpašības, kura nav iedzimta," skaidro Romans Alijevs. "Personība attīstās un ļoti svarīga ir tā vide un apstākļi, kuros attīstās cilvēks. Jebkurš skolēns ir apdāvināts, bet ir vajadzīgs, lai būtu pieprasīta viņa personība un viņa potences kļūt radošam. Ja radošums ir pieprasīts stundās, ārpusstundu dzīvē, tad tiešām skolēns attīstīsies radoši."

Romans Alijevs arī atzīst, ka visiem bērniem piemīt arī radošas spējas un potenciāls kļūt radošam. Viss atkarīgs no vecākiem, skolotājiem un apkārtējās vides.

Baiba Sileniece atzīst, ka vecāki var veicināt bērna radošumu ar savu pieredzi un darbību.

"Ja vecāki lasa, jo vecāki interesējas par mākslu, apmeklēju koncertus, pārspriež dažādas interesantas lietas, nodarbojas ar amatniecību vai kaut ko konstruē, bērns to neviļus paņem kā ierastu normu un viņam tā kļūst par nepieciešamību," uzskata Baiba Sileniece.

Sandra Ķempele piekrīt, ka bērns ir kā tāds sūklis, kas uzsūc visu apkārt un visiem ir potenciāls kļūt radošiem.

"Arī radošums, manuprāt, ir tāds muskulis, kas jātrenē," norāda Sandra Ķempele. "(..) ja ir vēlme domāt par radošumu un to attīstīt, noteikti ir ļoti daudz veidu, kā to darīt."

Romans Alijevs norāda, ka ir speciālās radošas spējas un ir vispārīgas radošās spējas.

"Tās attīstās jebkurā situācijā, nav obligāti nodarboties ar mūziku vai mākslu. Galvenais, ka

bērns var attīstīties individuāli radoši tikai tad, kad pieaugušais atrod tam laiku. 

Kādu laiku - lai atbildētu uz bērna jautājumiem. Lai visu laiku parādītu bērniem, ka jautājums ir jāuzdod. Bērns, uzdodot jautājumu, viņš sevī attīstās kā personība, viņš attīstās kā radoša personība, jo viņš taču pirmo reizi par to grib uzzināt," atzīst Romans Alijevs. "Ko dara pieaugušais - mamma vai tētis: mēs esam aizņemti, man nav laika, es runāju pa telefonu, netraucē mani, sēdi tur, dari tā. Visu laiku tikai atsakām bērnam uzmanību un nemākam sakoncentrēties uz bērna jautājumu."