Naudas trūkums ģimenē ne tikai apgrūtina ikdienas dzīvi, bet ievilina cilvēkus ātro kredītu gūstā, kas tiek slēpti no pārējiem ģimenes locekļiem un nereti beidzas ar traģēdijām. Ģimenes studijā interesēsimies, kādus faktus atklāj pētījums par cilvēku attiecībām ar parādiem Latvijā. Raidījuma viesi: ekonomiskās antropoloģijas pētnieks Andris Šuvajevs, psiholoģe Dace Bērziņa un Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš.

Aizņemas dažādi cilvēki. Pārsvarā tie ir cilvēki vecumā no 25-34 gadiem. Populārā izpratne ir, ka aizņemas jaunieši, kas vēlas luksus preces, Andra Šuvajeva izpētītais rāda, ka galvenie iemesli, kāpēc cilvēki aizņemas, ir visai praktiski – tie ir neparedzēti izdevumi, nepieciešamība kaut ko saremontēt, izdevumi medicīnai vai mājoklim.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra veiktais pētījums rāda, ka aizņemas rēķinu un parādu segšanai, pārtikas un sadzīves preču iegādei, transporta līdzekļa iegādei vai remontam, arī sakaru līdzekļu iegādei un medikamentu iegādei. Arī ceļojumu iegādei.

"No nebanku institūcijām vidēji aizņemas 200 eiro. Kādas luksus preces var nopirkt par tādu summu?" vaicā Andris Šuvajevs

“Biežāk aizņemas tie, kam hroniski zemi ienākumi ik mēnesi. Viņiem rodas problēmas ik mēnesi. Viņi var labi domāt, ka es atdošu, bet viņi nepadomā, ka atkal dzīvos no algas līdz algai,” norāda Dace Bērziņa. “Bieži cilvēki, kas ņem ātros kredītus iegādājas pašas lētākās preces, kas ātri plīst un atkal vajag jaunas.”

"Kaitīgs ir uzskats, kultivēt to, ka kredītus ņem tikai tie nepacietīgie, kuriem nav robežu, las gribu visu gatavu, kas nav iemācītie pagaidīt un plānot, kuri ir bezatbildīgi," vērtē Dace Bērziņa.