Nepieciešamā atbalsta sistēma jauniešiem, kas neplānoti kļuvuši par vecākiem

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Cik daudz nepilngadīgu grūtnieču ir Latvijā un kāda atbalsta sistēma būtu jāveido, lai atbalstītu jauniešus, kas neplānoti kļuvuši par vecākiem, diskutējam Ģimenes studijā.

Bērnu slimnīcas fonds kopā ar speciālistiem ir uzsācis darbu pie rīcības plāna nepilngadīgo grūtnieču atbalsta sistēmas pilnveidošanai Latvijā. Kā šāda iniciatīva radusies, kāds atbalsts nepieciešams un jau pieejams šobrīd nepilngadīgajām grūtniecēm, raidījumā Ģimenes studija skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ginekoloģe, dzemdību speciāliste Lāsma Līdaka, SOS Bērnu ciematu programmas "Piedzimstot bērniņam" PEP mamma Solvita Stengrēvica-Grāvīte un Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Liene Dambiņa norāda, ka pirmais akcents bijis atgādināt meitenēm, ka ir jāiet uz veselības pārbaudēm. 

"Šāda palīdzība būtu vajadzīga ne tikai meitenēm, kas nonāk Bērnu slimnīcā, bet visur Latvijā, atzīst Liene Dambiņa.

2020. gadā bija 105 nepilngadīgām jaunietēm piedzima bērniņš un 81 veica abortu. Iniciatīva uzsākta, lai saprastu galvenās problēmas, ar ko nepilngadīgās māmiņas netiek galā, domāt par prevenciju, lai neiestātos grūtniecība nepilngadīgā vecumā. 

Dambiņa norāda, ka svarīgas ir ne tikai veselības lietas jaunajām māmiņām un bērniņiem, bet arī sociālie un juridiskie jautājumi. Eksperti jau tikušies vairākas diskusijās, lai plānu izstrādātu.

Lāsma Līdaka vērtē, ka nepilngadīgo grūtnieču un jauno māmiņu skaits nav liels Latvijā.

"tomēr ir jāatceras, ka ap šīm māmiņām ir ģimene, neliels sabiedrības loks, kam jāiesaistās, jāmobilizē resursi un jāpalīdz. Līdz ar to tas netieši skar daudz vairāk cilvēku, nekā tikai apmēram 200 jaunās sievietes," norāda Lāsma Līdaka.

Tāpat ārste min, ka palīdzība nepilngadīgām māmiņām ir sadrumstalota. Palīdzību parasti sniedz pašvaldības, bet katrā ir sava kārtība un arī pakalpojumu grozs.

Vēl ārste min, ka reizēm jaunās māmiņas sastopas ar nosodījumu ne tikai no tuvinieku puses, bet arī no mediķu puses. Tāpēc svarīgi domāt par sistēmisku atbalstu valstiskā līmenī, lai palīdzība būtu visās pašvaldībās vienāda.