Vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekams joda daudzums organismā, bet pārlieku liels sāls daudzums. Cik svarīga joda klātbūtne ir grūtniecēm un zīdaiņiem, kādi riski paredzami no nepietiekama joda daudzuma un kādas vēl uzturvielas, vitamīni un uztura bagātinātāji ir svarīgi grūtniecības laikā, Ģimenes studijā analizē Slimību profilakses un kontroles centra Sabiedrības veselības analītiķe Līva Aumeistere, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas "Uzturs" vadītāja Lolita Neimane un Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe, dzemdību speciāliste, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Vija Veisa.

Līva Aumeistere iepazīstina ar Veselības ministrijas kopā ar zinātnisko institūtu "BIOR" veiktu pētījumu par joda daudzumu Latvijas cilvēku organismā. Secināts, ka vairāk nekā 70% ir joda trūkums organismā, tas nozīmē, ka ar pārtiku nepietiekami to uzņem.

Jods ir mikroelements, ko uzņemam ar pārtīku ikdienā un ir nepieciešams normālai nervus sistēmas, smadzeņu darbībai un ādas veselībai. Joda avots ir jūras veltes, piens un piena produkti, kā arī jodetais sāls.

Uzsākta arī kampaņa "Jods tavai veselībai", lai iepazīstinātu ar šo mikroelemetu un informētu par tā nepieciešamību organismā.

Runājot par joda trūkumu organismā, Lolita Neimane atzīst, ka primāri jāuztraucas par bērniem un topošajām māmiņām. Grūtniecēm jodu svarīgi uzņemt grūtniecības pirmajā trimestrī. 

Vija Veisa norāda, ka Latvijā 80 % grūtnieču nesasniedz to joda normu organismā, kādu rekomendē Pasaules veselības organizācija.

"Joda trūkums grūtniecības laikā var ietekmēt bērnu, galvenokārt neirokognitīvajā intelektuālajā attīstībā. Joda trūkums grūtniecei var radīt mazāku intelekta koeficienta attīstību bērniņam. To vairs dzīves laikā nevar mainīt," norāda Vija Veisa.

Runājot par zivīm kā joda avotu, raidījuma viešņas iesaka izvēlēties mazākas zivis, nevis treknās un lielās, kuras var arī saturēt papildu piesārņojumu.

Lolita Neimane iesaka vairāk pievērst uzmanību piena produktiem uzturā.