Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re: Baltica" žurnālisti šovasar pētīja, kādas psiholoģiskās traumas un cik liels zināšanu robus bērnos atstājis pandēmijas gads. Un aina ir biedējoša. Kā rāda pētījumi, attālināto mācību laikā katrs otrais skolēns vecumā no 12 līdz 25 gadiem izjuta nomāktību un depresiju un sliktā pašsajūta traucē mācīties. Tāpēc speciālisti apgalvo, sākumskolas posmā bērni apguvuši tikai pusi no paredzētās vielas, vidusskolas posmā - 30 procentus. Vairāk nekā 50 bērni pamatskolu nav pabeiguši vispār, kaut arī pamatizglītība mūsu valstī ir obligāta. Vēl viens attālināto mācību gads nav pieļaujams, jo aizvadītais radījis pārāk lielas psiholoģiskās traumas, zināšanu robus un sociālo nevienlīdzību. Kā rīkoties šobrīd, lai pie katra Covid pozitīva gadījuma mājās nebūtu jāsūta visa klase, vai pat skola, diskutējam Ģimenes studijā. Raidījuma viesi: “Re:Baltica” līdzdibinātāja un žurnāliste Inga Spriņģe, Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktore Agita Zariņa-Stūre, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča un Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists Nils Sakss Konstantinovs.

Vasarā izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces pārliecinoši norādītais, ka jādara viss, lai šajā mācību gadā bērni varētu sēdēt skolas solos, nevis mājās pie datoriem, ja tādi, protams, ģimenei ir, stiprina tos bērnus un vecākus, kuri saka, ka vēl vienu attālinātu mācību gadu mēs neizturēsim.

"Būs tādi, kas pavisam pavisam nevarēs izturēt vēl vienu mācību gadu attālināt, un tie ir tādi jaunieši, ko es, piemēram, redzu savā kabinetā, kas tā arī tiešā tekstā saka, man vēlreiz vajadzēs palikt mājās, vai nu iešu prom no skolas, vai nu kaut ko citu izdarīšu, es vienkārši nemācīšos," atklāj Nils Sakss Konstantinovs.

Tā nebūtu liela daļa, bet vienalga nozīmīga daļa.

"Es teiktu, ka droši vien lielākā daļa būs tie, kas fiziski izdzīvos vēl vienu tālmācības gadu, bet visas svarīgās lietas par viņa dzīvi turpinās pasliktināties: viņu psihoemocionālā veselība, viņu sekmes, viņu dzīves apmierinātība un pats svarīgākais - viņu izredzes tālāk nākotnē," uzskata Nils Sakss Konstantinovs.

Šie dzīves gadi ir ļoti svarīgi un tie tiešā veidā korelē ar to, kādas attiecības viņi veidos, kad viņi pieaugs, kādu karjeru varēs izvēlēties, cik daudz naudas viņi nopelnīs. Kā viņi veidos savu dzīvi.

"Es domāju, ka šī lieta attiecas praktiski uz vairumu pusaudžu un jauniešu, kuri, ja būs vēl viens tālmācības gads, mēs pilnīgi droši varam paredzēt, tas notiks daudz lielākos apmēros tāpēc, ka mums ir bijis jau viens traumējošs gads aiz muguras. Līdz ar to es domāju, ka mēs šobrīd runājam jau par vairumu," turpina Nils Sakss Konstantinovs. "Protams, ka būs daļa pusaudžu, uz kuriem tas neattieksies, kas tiks cauri viegli vai vieglāk. Bet tā būs mazākā daļa. Lielais vairums, un mēs to redzam no datiem, no citu valstu pieredzes, no savas pieredzes, viņiem ļoti būtiski ietekmēs pasliktināsies dzīve un pasliktināsies viņu izredzes."