Otrā svešvaloda - kāda Eiropas Savienības valoda. Kā to nodrošinās pēc četriem gadiem?

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Sākot no 2026. / 27. mācību gada visās izglītības iestādēs jānodrošina iespēja skolēniem kā otro svešvalodu apgūt kādu no Eiropas Savienības valodām. Tomēr skolas aizvien kā otro svešvalodu bērniem piedāvā krievu valodu. Kas tiek darīts, lai pēc četriem gadiem būtu iespēja iecerēto realizēt, vai ir pārliecība, būs gana plašas iespējas mācīties arī citas svešvalodas un kas notiks ar bērniem, kuri šobrīd ir izvēlējušies apgūt krievu valodu?

Ģimenes studijā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore, vadošā pētniece Ieva Margeviča-Grinberga, skolotāju izglītības projekta "Mācītspēks" vadītāja Ruta Zaharova, Spīdolas ģimnāzijas direktores vietniece metodiskajā darbā Vineta Šrama un Preiļu 1. pamatskolas direktore Nora Šņepste.

Vacākiem, kuri bērni mācās 3. klasē, jāizvēlas, kuru otro svešvalodu, sākot no 4. klases mācīsies viņu bērni. Protams, ja skola piedāvā izvēlēs iespējas un krievu valoda nav vienīgā, kuru iespējams izvēlēties. Vēlmes ir dažādas un ir aktīvi vecāki, kuri gatavi paši meklēt svešvalodu skolotāju, lai situāciju skolā mainītu. Vecāki domā, ka bērniem krievu valodas vietā lietderīgāk būtu apgūt kādu no Ziemeļvalstu valodām. Diskutējām par otrās svešvalodas izvēles iespējām skolās šobrīd un vai būs iespējams realizēt Izglītības un zinātnes ministrija ieceri.

Vineta Šrama stāsta, ka skolā veiktā aptauja liecina, kā bērni labprāt izvēlētos spāņu vai franču valodu, mazāk vācu. Vecāku viedoklis atšķiras, viņi dotu priekšroku krievu, ja būtu iespēja, vai vācu valodai, tad seko spāņu un franču valoda. Ja krievu valodu nepiedāvās, vecāki izvēlētos labāk franču valodu, tad spāņu, vācu itāļu valodu..

Nora Šņepste atzīst, ka izvēlē būtu arī par spāņu valodu vai kādu Skandināvijas valstu, arī franču valodu labprāt apgūtu. Bet krievu valoda arvien aktuāla, jo Krievija ir tuvu blakus, turklāt daudzi bērni nāk no jauktām ģimenēm, no ģimenēm, kurās mājās runā krievu valodā un viņiem ir būtiski arī turpināt mācīties šo valodu.

Ieva Margeviča-Grinberga uzskata, ka vajag veicināt ES valstu valodu apguvi, bet varētu būt arī iespēja kā trešo svešvalodu vidusskolā apgūt krievu valodu. Arī viņa norāda, ka Krievija nezudīs un būs kaimiņos, "nav tālredzīgi, ka pilnībā neveicinām šīs valodas apguvi, pat, ja uzskatām, ka tā ir ienaidnieka valsts. Arī ienaidnieka valoda ir jāzina". Pētniece uzskata, ka vajadzētu būt iespējai apgūt krievu valodu un apgūt labā līmenī. Viņa arī norāda uz drošības aspektiem, jo ienaidnieka valoda ir jāzina, lai analizētu informāciju.

Ruta Zaharova norāda, ka jebkura valoda, ko apgūst, ir liela vērtība. Viņa vērtē, ka šobrīd jauniešu svešvalodu apguves izvēles ir saistītas ar viņu nākotnes sapņiem un mērķiem studēt ārpus Latvijas. Tāpat Ruta Zaharova uzskata, ka attiekšanās no krievu valodas arvien ir sarežģīts jautājums

"Piekrītu, ka jāvirzās pēc iespējas vairāk tuvāk Eiropai un Eiropas vērtībām, bet jāsaprot, kas notiek otrā pusē. Jautājums, vai šo valodu var apgūt pilnvērtīgi kā otro vai trešo svešvalodu, kur ir maz stundu sākumposmā," analizē Ruta Zaharova.