Apmēram divas trešdaļas Latvijas jauniešu uzskata, ka Covid-19 pandēmijas laikā pasliktinājusies viņu mentālā veselība. Kā šobrīd strādā skolu atbalsta personāls, lai pamanītu pārmaiņas jauniešu noskaņojumā un arī palīdzētu, interesējamies Ģimenes studijā.

"Kopējais noskaņojums, ko redzam gan pēc sarunām ar jauniešiem, gan pēc aptaujām, ko savā skolā veicam, ka arvien vairāk iezīmēsas motivācijas trūkums, skolēni jūtas arvien apātiskāki. Viņiem pietrūkst komunikācijas un socializēšanša ikdienā," atzīst Limbažu Valsts ģimnāzijas direktora vietniece audzināšanas darbā, arī 8.klases audzinātāja Zane Kalniņa.

Limbažu Valsts ģimnāzijā klašu audzinātāji katru diena tiekas ar bēnriem un jauniešiem klases stundā, lai sarunātos par to, kā jūtas, kā iet, gan mācībās, gan ikdienā.

"Izteikti pēdējā laikā iezīmējas komunikācijas trūkums, motivācijas trūkums, spēja saņemties no rīta vispār piecelties," norāda Zane Kalniņa.

Ja ir nopietnākas situācijas, kurās jaunietis pats nespēj tikt galā ne ar vecāku, ne klases audzinātāja palīdzību, sazinās ar sociālo pedagogu vai psihologu.

Izglītības psiholoģe Rita Niedre atzīst, ka šādi gadījumi un kļūst arvien biežāki.

"Es to skaidroju ar to, ka bērni īsti nesaskata, kad viņi varēs atgriezties skolā," vērtē Rita Niedre.

Lielākā problēmgrupa ir skolēni 6.-8. klašu grupā. Un iespējas palīdzēt ir ierobežotas.

"Parastā situācijā varam mēģināt meklēt, kas ir pozitīvais jaunieša dzīvē. Bet reāli šobrīd ir apstājušās daudzas pozitīvās lietas - hobiji, interešu izglītība, daudzviet arī sports. Tās ir lietas, kas dod jauniešiem enerģiju dzīvesprieku un līdz ar to var darīt arī pārējas lietas. Šobrīd tas ir ļoti ierobežoti un līdz ar to arī to ieroču paliek arvien mazāk, kā viņus motivēt. Dažkārt jāmotivē jaunieši, lai cik tas dīvaini nebūtu, lai viņi komunicētu sociālajos tīklos. Man pašai sākotnēji radīja pārsteigumu tas, ka jaunieši nepieslēdz pat kameras privātās sarunās," atzīst Rita Niedra.

Grūtākais, ja jaunietis ir ieslēdzies istaba un nerunā ar vecākiem, viņš nepieslēdzas arī sarunā ne skolotāju, ne psihologu. "Vienīgais varam dot vecākiem kādas idejas, kā komunikāciju veidot," atzīst Rita Niedre.

Skolotāja piekrīt, ka lūgums ieslēgt jauniešiem kameru ir izaicinājums.

Par iespēju sniegt atbalstu gan skolēniem, kam iepriekš bijušas mācīšanās grūtības, gan skolotājiem stāsta projekta "Pumpurs" vecākā eksperte Kristīne Liepiņa.

"Šajos krīzes apstākļos labi atspoguļojas komunikācijas kultūra, kas ir izveidota līdz šiem krīzes apstākļiem," atzīst Kristīne Liepiņa un aicina atbalstīt arī skolotājus.

Lai arī Ēnu diena šogad nenotiek, sarunas par skolēnu karjeras izvēli turpinās. Pieredzē dalās
Rīgas Angļu ģimnāzijas karjeras konsultante Madara Sarkane.