Kļaviņu ģimene – mamma Līga, tētis Jānis un viņu trīs bērni Gundega, Krišjānis un Sniedze jau dažus gadus ir siguldieši. Raksturojot trīs bērnu ģimeni, Līga, saka – viens vienīgs jandāliņš pa māju, ja ir trīs bērni.

“Forši, ka kopā viņi jau ir bars. Trīs jau ir bars. Viņiem pašiem ir sava pasaule,” sarunā raidījumā Ģimenes studija atzīs Līga Roze-Kļaviņa.

Pārcelties no Rīgas uz Siguldu ģimenei bijis ļoti pārdomāts lēmums, ko rosinājis vesels apstākļu kopums.

“Spriedze kāpa no visām pusēm - darba ziņā, finanšu ziņā, mājas apstākļu ziņā, bērni auga. Bija sajūta, ka ir kaut kas par daudz. Ir vajadzīgs miers un to nevarēsim iegūt citādi, kā izkāpjot no tās situācijas,” sarunā raidījumā Ģimenes studija stāsta Līga Roze-Kļaviņa.

Līga ir dūla, Jānis IT speciālists, abi lielākie bērni mācās Laurenču sākumskolā.

“Kad pārvācāmies, vecākajai meitai Gundegai bija jāsāk iet skolā, Krišjānim – bērnudārzā, Sniedze vēl nebija pieteikusies. Sanāca ļoti veiksmīgi,” turpina Līga.

Viņa pārvācoties, arī aizgājusi no darba Rīgā, Jānis vēl kādu laiku braukājis kā daudzi siguldieši, bet tad atradis darbavietu, kur vadītājs daudz ļauj strādāt no mājām.

Jānis stāsta, ka ar laiku iedzīvojoties, iepazinušies vairāk ar vietējiem, arī daži ģimenes draugi sekojuši Kļaviņu lēmumam un ir pārcēlušies. Arī viņu stāsts ir līdzīgs, ka vēlējušies atrast mierīgāku vietu dzīvei.

“Lēmumi katram savi, bet esam visi te satikušies,” tā Jānis.

“Priecīgi stāstām, bet bija arī grūti. Nevar tā uzreiz sevi pārstādīt. Man liekas, ka man vismaz kāds gads pagāja, lai es saprastu, ka šī ir mana vieta un es varu tās saknes te ielaist,” komentē Līga. “Un mani atbalstīja mazais cilvēciņš Sniedze. Viņa pieteicās, kad bijām nesen pārvākušies, viņu gaidot un viņu sagaidot, man likās, ka viņa palīdz man savas saknes te laist.”

Tā kā mamma ir Līga un tētis ir Jānis, Līgo svētki ir ģimenes foršākie svētki. Tos parasti svin īstos laukos. Bieži brauc uz Piebalgas pusi pie draugiem.

“Šajā brīdī gribas būt pavisam prom no civilizācijas, uzdziedāt kopā ar draugiem, iebrist pļavā,” atklāj Līga.

Bet mazie kopā būšanas brīži ir brīvdienās, un bērniem ir svarīgi, ka vienā nedēļas nogales brīvdienām tiek ceptas pankūkas

“Viņi pat pa kluso var sagatavot pankūku mīklu, un tikai pēdējā brīdī modina vecākus, lai nāk cept,” stāsta Līga.

Reizēm lielā māsa Gundega izmēģina roku pankūku cepšanā.

Vēl vismaz vienā brīvdienā Kļaviņi visi kopā cenšas iet pastaigāties. Siltā laikā ņem līdzi arī piknika grozu. Pastaigas var būt īsākas pastaigas, var būt garākas, galvenais ir būt visiem kopā.