Tiešām pārsteidz, ja viens no iemesliem ir kvalitāte, tad vai tiešām jebkura skola, kad tik daudz skolās trūkst labu, profesionālu skolotāju, tiek pretstatīts kā izcils kvalitātes rādītājs?

Manās interesēs ir , lai visi, kuri vēlās pāriet uz talmācību, to arī darītu. Man nepatīk aizvainoti skolēni.
Bet - mans profesionālais viedoklis ir, ka tālmācība lielākajai daļai skolēnu ir nelabvēlīga, vispārējo attīstību traucējoša. Jo skola nav tikai zināšanu līmenis. Skola ir dzīves mācība, kura katram būs jāiziet un jo ātrāk to izdarīs, jo labāk.
Manupārt, vārds mobings tiek lietots vietā un nevietā. Visbiežāk es novēroju, ka tie, kuri sūdzās par mobingu paši labprāt sit citiem apsaukā citus un pat pret skolotāju izturas ar necieņu. Un kādā brīdī ir jāprot veidot attiecības gan ar skolotājiem, gan skolēniem.
Šodien aizvietoju kolēģi. Pirmoreiz biju šajā 4. klasē. Viens skolēns paziņoja pašā stundas sākumā, ka viņam riebjoties visi skolotāji. Un visu atlikušo stundu viņš ākstījās un dauzījās un es biju spiesta draudēt ar sociālo pedagogu. Uz mirkli miers, pēc tam atkal kratās pats un aiztiek citus. Mācību darbā nepiedalās. Es biju atvieglota,kad stunda beidzās. Domāju, ka pārējiem 24 skolēniem es nenovadīju tik labu mācībstundu kā būtu varējusi novadīt, ja tas zēns manī neradītu trauksmi un nesadalītu manu uzmanību.

Jā un es arī domāju pieteikties kādā tālmācibas skolā par skolotāju, jo ...
domāju, ka tā mobinga skandināšana lielā mērā ir gan vispārējā vardarbības līmeņa pieaugums sabiedrībā, gan sistemātiskās problēmas izglītības sistēmā un to nerisināšana.

Nu ministrijas darbiniece nodemonstrēja, ka ir īsts ierēdnis, kam viss uz papīra ir skaisti sarakstīts un viss ir labāk zināms. Vienmēr izbrīna šī birokrātu atrautība no realitātes.

Vai, vērtējot “kvalitāti”, ir ņemts vērā, ka tālmācību bieži izvēlas bērni ar veselības problēmām, kuru dēļ viņu mācību sasniegumi var būt zemāki, tāpēc tie automātiski “velk uz leju” tālmācības kopējos rādītājus?

Tāpat, vai tiek ņemts vērā, ka tālmācību nereti izvēlas bērni, kuri klātienes skolās ir cietuši no mobinga un pāriet uz tālmācību jau ar zināšanu robiem, jo klātienes vidē nespēja pilnvērtīgi mācīties – tādējādi arī šie gadījumi automātiski “velk uz leju” tālmācības rādītājus?

Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, vai vispār ir pamatoti runāt par “kvalitāti” tikai eksāmenu rezultātu griezumā?

Kāds tad ir kritērijs 'kvalitātei'? Vai tas ir balstīts uz centralizēto eksāmenu rezultātiem? Ja tā, tad 2023./2024. mācību gadā 9. klašu matemātikas eksāmena rezultāti 32 klātienes skolās bija sliktāki nekā vidējais tālmācības rezultāts (23,2%). Turklāt 149 klātienes skolām rezultāti bija zemāki nekā vislabākajai tālmācības skolai (33,1%). Šie dati ir pieejami oficiālajā mājaslapā: https://www.visc.gov.lv/lv/valsts-parbaudes-d arbi-20232024-mg-statistika

Ja runājam par 'kvalitāti' – kāpēc pēkšņi centralizēto eksāmenu rezultāti tiek izmantoti kā kvalitātes rādītājs, ja Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā norādītie labas skolas kvalitātes kritēriji neietver eksāmenu rezultātus? (Avots: https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/izm-informa tivaja-zinojuma-define-labas-skolas-kvalitates -kriterijus)