Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


"Pusaudžiem būt jāguļ gandrīz tikpat ilgi, cik pieaugušajiem, bet katrā ziņā ne mazāk par septiņām stundām," sarunā raidījumā Ģimenes studija atklāj Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciāliste pediatre Marta Celmiņa.

Daudz runā par to, ka pieaugušajiem, lai justos mundri, ir jāguļ 7 - 9 stundas diennaktī. Bet kā ar ar pusaudžu miegu, kāpēc jaunieši vēlas iet vēlāk gulēt un nespēj agri piecelties. Pusaudžu miega kvalitāte ir atkarīga gan no miega higiēnas, gan no pareizas elpošanas miegā. Ko nodara regulāra neizgulēšanās un kādi ir raksturīgākie miega traucējumi šajā vecumā?

"Pusaudžu vecums ir pārmaiņu laiks un dažādu faktoru kombinācija viņiem liek iet gulēt vēlāk, kas nozīmē, ka arī celties viņi vēlētos vēlāk, bet to sabiedrība nepieļauj, jo ir jāceļas un jādodas uz skolu," norāda Marta Celmiņa.

Runājot par miegu, Marta Celmiņa norāda, ka viens no svarīgākajiem faktoriem ir melatonīna izdale. Lai tas izdalītos, ir nepieciešama tumsa. Pieaugušiem cilvēkiem šis hormons sāk izdalīties ap pulksten 8 vakarā, līdz augstākais līmenis ir pulksten 3-4 naktī, kad ir visdziļākais miegs.

"Pusaudžiem tīri dabīgi šī hormona līmenis sāk pieaugt vēlāk vakarā nekā pieaugušajiem, tāpēc arī viņi kļūst miegaini un vēlas iet gulēt daudz vēlāk nekā pieaugušie.

Tās ir hormonālās izmaiņas, kas vēlāk tas normalizējas," skaidro Marta Celmiņa. "To vēl pastiprina daudziem mājasdarbi, viedierīces, datorspēles, vecāku ietekmes mazināšanās, sociālais spiediens - vesels faktoru kopums."

Psihiatre Natālija Bērziņa piebilst, ka miega uzkrāšana dienas laikā pusaudžiem notiek lēnāk.

Pētījumā par pusaudžu miega kvalitāti ap 40% meiteņu un 27% zēnu atzinuši, ka ir miegaini.

Marta Celmiņa skaidro, tā ir klīniska miegainība. Tas nozīmē, ka viņi nespēj ikdienā funkcionēt normāli, sekot līdzi nodarbībām, stundām, dažkārt pat aizmieg. Cilvēks pats to ne vienmēr pats saprot, ka smadzenes nestrādā "uz pilnu klapi".

Pusaudži jūtas sliktāk, ja nav pietiekami izgulējušies.

Savukārt tas saistās ar prasību kaut ko apēst, parasti tie ir neveselīgi produkti, kas ir riska faktors svara pieaugumam. Natālija Bērziņa vēl min arī psihoemocionālo veselību, ja cilvēks nav kārtīgi izgulējies, viņš nākamā dienā var būt vairāk aizkaitināts, negatīvi domājošs un grūtāk ir kontrolēt emocijās.

Tāpat kvalitatīvs miegs saistīts ar imunitāti.

Ģimenes studijā arī mammas un viņas dēla pieredzes stāsts iemigšanas lēkmēm - narkolepsiju. Kā arī speciālistu skaidrojums par šo problēmu.