Pētījumā noskaidrots, ka Ziemassvētku gaidīšanas laiks daudziem rada spriedzi, jo jāsagādā dāvanas ģimenei un draugiem. Bet ne vienmēr ir skaidrs ko, kā un kāpēc īsti dāvināt. Ģimenes studijā plašāk diskutējam par dāvanu došanas un saņemšanas prieku. Raidījuma viesi: sociālantropologs, Rīgas Stradiņa Universitātes docētājs Klāvs Sedlenieks, psiholoģe Laura Liberte un aktrise sešu bērnu mamma Aurēlija Anužīte.

Ierakstos uzklausām uzņēmuma „IKEA Latvija” vadītājas Ingas Filipovas stāstu par veikto pētījumu, psihoterapeita Artūra Miksona domas par dažādām dāvināšanas, gribēto un negribēto dāvanu saņemšanas stratēģijām, kā arī aktiera Riharda Lepera atmiņas par savas vecmāmiņas pieeju dāvanu saņemšanai.

„Nedāvināt nevar. Tas ir interesants fenomens, kādēļ cilvēki izdomā atteikties. Dāvanas ir milzīgs sociāls fenomens," norāda Klāvs Sedlenieks.

Dāvanu došana, dāvanu saņemšana un došana pretī ir attiecību un pienākumu komplekss, kas nav nemaz tik patīkams. Tāpēc cilvēki vēlas no tā izvairīties.

Tajā pašā laikā Sedlenieks norāda, ka dāvanas tiek dotas, lai veidotu savstarpējas attiecības.

„Tikko kā iedodam kādam dāvanu, cilvēks to pieņem, starp cilvēkiem izveidojas nosacītas parādsaistības, tev ir pienākums dot pretī. Varbūt ne uzreiz un arī ne tam pašam cilvēkam, bet ir pienākums,” norāda Sedlenieks.

"Ja atsakāmies no došanas, attiecības arī neveidojas. Mums ir ērti staigāt katram atsevišķi savā autonomā pasaulē, bet sabiedrība mums ir vajadzīga un dāvanas ir tāda līme, kas to sabiedrību līmē kopā," skaidro Sedlenieks