Labdarības maratonu "Dod pieci!" gaidot, šoreiz runājam par pielāgotu mājas vidi ģimenēm, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Ģimenes studijā skaidrojam, vai Latvijā vispār pieejamas tehniskās sistemas, kas palīdz rūpēties par bērnu mājās. Pieredzē par iespējām nodrošināt savu bērnu vajadzības dalās mamma Sandra Gormosa, kuras dēls Ričards slimo ar Dišēna muskuļu distrofiju un pārvietojas ratiņkrēslā, un mamma Aivija Bārda un viņas dēls Georgs, kurš ir neredzīgs. Vides pieejamību mājās vērtē Latvijas Ergoterapeitu asociācijas prezidente Lelde Krauze.

Aivija Bārda ir piedalījusies sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursā „Tam labam būs augt” un iepazīstinājusi ar „ideālo māju”, kas būtu nepieciešama cilvēkiem ar invaliditāti. Aivija norāda, ka katrai invaliditātes formai ir mājā vajadzīgs savs akcents.

Projekta veidošanā piedalījās arī Georgs, un viņš atklāj, ka ideja radās laikā, kad viņš dzīvoja un mācījās Amerikā, kur neredzīgiem cilvēkiem domātā skolā mācīja arī patstāvīgas dzīvošanas prasmes. Skolas teritorijā bijušas iekārtotas divas ēkas - standarta privātmāja un standarta dzīvoklis, bet mājas bijušas pilnībā aprīkotas un pielāgotas neredzīgiem cilvēkiem.

Dzīvojot šajās ēkās Georgs sapratis, ka ne vienmēr ir jādzīvo kopā ar vecākiem, tehnoloģijas ļauj dzīvot patstāvīgu dzīvi.

Tā kā mamma Aivija ir Baltijas arhitektūras centra vadītāja, kurā izstrādātas moduļa mājas, kas bija paredzētas pielāgot hospitāļu vajadzībām Covid laikā, Georgs ideju aizņēmies un pārveidoja kā moduļa māju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

„Šīs mājas būtu aprīkotas, lai arī kāda būtu problēma, tu varētu tajā patstāvīgi dzīvot,” atzīst Georgs.

"Tas nav sapnis, tas ir ļoti reāli. Tas ir jāizdara, viena tāda māja ir jāuzbūvē, lai sabiedrība redz, cik tas ir ērti, ja cilvēkam tas ir nepieciešams," norāda Aivija.