Kādreiz pirts apmeklējums bija pašsaprotams, jo pirts bija katrā lauku sētā, mūsdienu bērniem ne reti pirts šķiet pa karstu, vai pa mitru. Kādas ir ģimenes pirts tradīcijas - kā ar pirti iepazīstināt mazuļus un kas jāzina vecākiem, ņemot bērnus līdzi pirtī? Vai iešana pirtī arī bērnu uzlādē emocionāli un uzlabo viņa veselību. Raidījuma Ģimenes studija viesi: pirtniece, arī medicīnas māsa Ivita Pičukāne un pirts meistars un garīgais dziednieks Vilis Lejnieks, kā arī četru bērnu mamma Inese Strante.

„Bērniem pirts ir kā rotaļa, ne kā pirts vai rituāls, bērni pirti sajūt pat vairāk ar maņām, nekā pieaugušie,” vērtē Inese Pičukāne. „Bērniem nav ilgi jāpavada pirtī, viņi momentāni visu uztver, liekas, ka pat viņiem ir apstājusies elpa, kā viņi skatās, kā smaržo un izbauda. Aromāti un zālītes uz viņiem iedarbojas daudz efektīvāk, nekā uz pieaugušajiem. Pieaugušais mācās sajust to, ko viņš ar laiku ir aizmirsis.”

Pirtī bērns var iet jau no septītās dzīves dienas kopā ar vecākiem, bet vecākiem jābūt ļoti atbildīgiem, lai pirts temperatūra ir ne augstāka par +40 grādiem.

"Bērniem pirts ir nepiespiesta atmosfēra, viņi ir tie, kas nosaka, gribu iet ārā un eju, gribu nākt atpakaļ, nāku, pirts durvis drīkst virināt un neko tur nevar izvēdināt, ja pirts ir kārtīgi izkurināta," turpina Ivita Pičukāne.