Septiņgadīgais Gustavs izrāda māju, kuru viņa vecāki Ramona un Jānis Urtāni nesen iegādājušies Cēsīs. Darāmā vēl daudz, gan atjaunojot māju, gan iekopjot dārzu. Tas gan nav vienīgais izaicinājums, ģimene nesen no Rīgas pārcēlusies uz dzīvi Cēsīs, tētis Jānis mainījis darbu, bet Gustavs sāks skolas gaitas. Ģimenes studija dodas ciemos pie Urtānu ģimenes.

“Harmonija, es varu runāt tikai par mums. Man dzīve ir kļuvusi harmoniskāka, es Cēsīs vairāk sastopu savas frekvences cilvēkus. Rīgā bija labi cilvēki apkārt, paldies Rīgai, ko tā man devusi. Man šī ir atgriešanās pie mana sākuma, jo Cēsis ir daļa manas bērnības,” stāsta Ramona.

Viņa atklāj, ka par to, ka negrib bērnus audzināt Rīgā, aktīvi sākuši domāt, kad piedzimis jaunākais dēls Miķelis.

“Es to nevispārinu uz visām ģimenēm. Mums ir labi draugi, kam Rīga vajadzīga. Mums vajag citu. Lai gan vīrs ir dižpilsētnieks visā savā dinastijā, viņam tās pārmaiņas ir lielākas,” turpina Ramona.

Jānis stāsta, ka viņš ir dzimis un audzis rīdzinieks, bet hobiji saistīti ar būšanu dabā, sākumā tā bijusi dzīvnieku fotogrāfija, tad alpīnisms. Ar to arī saistīts viņa līdzšinējais darbs – augstkalnu ekspedīciju vadīšana.

Urtānu ģimenes vecākais dēls Gustavs šogad uzsāks skolas gaitas. Vecāki izvēlējušies dēlam atbilstošu skolu – Drabešu jauno pamatskolu, jo skolēnu skaits tur klasē ir mazs un Gustavam pirmajos skolas gados tas ir svarīgi.

“Daudz esam ar skolām un Izglītības pārvaldē runājuši par karsto tematu – izglītības kvalitāti.

Mana atbilde ir, ka ir kaut kāds pamatkomplekts, kas jānodrošina visām skolām un tas saucas kvalitatīva mācību stunda.

Pārējais, ko liek pa virsu, ir jāpielāgo bērna interesēm,” vērtē Ramona. “Ja vecāki saka, ka viņa bērns nav saņēmis kvalitatīvu izglītību, vai tas ir par to, ka nebija kvalitatīva mācību stunda, vai bērnam šī skola nebija piemērota. Tas nepasaka, ka skola ir slikta, bet bērna vajadzības nebija atbilstošas tam, ko skola var piedāvāt. Ja skatos par Cēsu skolām, noteikti varu iezīmēt tās, kurās es vēlētos sūtīt savu bērnu, bet tas, ka viņa vajadzības ir mazas klase, liek man domāt par skolu, kas nav Cēsu novadā, bet ir te vistuvāk. Novadiem nav nozīme, tas ir tas, kas vajadzīgs manam bērnam.”

Gustavs stāsta, ka skolā jau bijis un viņam tur paticis darboties. Ramona vērtē, ka viņš ir gatavs doties uz skolu.

Runājot par pedagoga darbu, Ramona atzīst, ka vēl strādājot Rīgā, Juglas vidusskolā, sapratusi, ka viņai kā nākamajam vecākam ir jāuzticas pedagogam.

“Tas trūkst kopumā sabiedrībā. Mana uzticēšanās nāk no šīs konkrētās skolas vides. Tas man iedeva drošības sajūtu, ka arī lielā skolā ir iespējams ieraudzīt bērnu, sadzirdēt viņu, nodrošināt viņam individuālu atbalstu,” stāsta Ramona.

Viņa ilgi nav varējusi atbildēt uz kāda skolēna uzdoto jautājumu, vai strādāt par skolotāju ir grūti.

“Sapratu, ka strādāt par skolotāju ir grūti, bet būt par skolotāju vairs nav. Būt nozīmē dzirdēt bērnu un rīkoties.

Kad strādāju, tās dienas bija grūtas, kad varēju būt par skolotāju, tas jau bija vieglāk,” atklāj Ramona.

Savukārt Jānis uzskata, ka mācībās iegūtā informācija ļauj brīvāk rīkoties.

“Jo vairāk zini, jo rodas vairāk jautājumu, es vairāk izprotu, ko bērni dara, kā mācās, kā attīstās, tas rada vēl papildus jautājumus, kā darīt labāk un pareizāk. Kāpēc es kļūdījos. Informācija ļauj vienkāršāk operēt,” tā Jānis.

Cēsīs Urtāni izvēlējušies mājokli, kas celts 1903. gadā un jaunā ģimene uzskata, ka tā ir ne tikai jāsaved kārtībā, bet jāatgriežas pie tā, kā māja vēsturiski celta un domāta. Pagaidām mājā viss vēl top un kamēr nav virtuves, ēdiens top uz nosacīta dārza pavarda, tūristu plītiņas, ko Jānis izmanto arī ekspedīcijās.

Arī sarunas laikā arī top arī veģetārs ēdiens, ko paši sauc par "junk food", jo to viegli var ēst no maziem trauciņiem un tas ir ātri pagatavojams.

Sastāvdaļas: 2 sarkanās paprikas, 2 zaļās paprikas, 1 liels sīpols, sauja Indijas riekstu, zaļās pākšu pupiņas, tik pat labi var likt gan baklažānu, gan burciņu turku zirņu. 2 ēdk. malts koriandrs, 2 ēdk. kumīns, 1/2 – 1 ēdk. kurkuma, 1/2 ēdk. sāls, 1 ēdk. cukura, 1 ēdk kukurūzas ciete.

Pagatavošana: Garšvielas sajauc bļodiņā, samaisa. Uzkarsē, vēlams plašu pannu (wok), pievieno olīveļļu, kādas 2-3 ēdamkarotes. Un tajā ber iekšā garšvielas. Garšvielas eļļā jācep kādas 3-5min., nepiededzinot. Pastāvīgi maisot, izveidojas pasta.

Pastā met iekšā visus dārzeņus (rupji griezti ir labāki, nekā smalki) un tad cep, līdz gatavs.