“Mēs ar labiem darbiem daudz nevaram nopelnīt, bet tie ir svarīgi, gan tam, kurš saņem iepriecinājumu, gan pašam devējam,” atzīst Kristīne Vidzeniece.

Vidzenieku ģimene dzīvo Grobiņas novadā un kopā ar domubiedriem ir izveidojuši labdarības organizāciju “Tabitas sirds”. Viss sācies ar mazumiņu, ar pirmo palīdzības kravu, ko sagādājuši, ar laiku pievienojušās citas ģimenes. Raidījumā Ģimenes studija Kristīne un Mārtiņš Vidzenieki dalās ar savas ģimenes priecīgajiem brīžiem un arī stāsta par piedzīvotajiem pārbaudījumiem, kļūstot par vecākiem.

Kristīne sagaida ar siltu un mīlestību gatavot ēdienu, viņa cienā ar ķirbju zupu, jo Pūrānu mājās ir priecīgi par katru ciemiņu.

“Iesākās vienkārši ar draugiem. Uzzinot, kāda vajadzība, mēs meklējam, kā palīdzēt. Apjautājāmies draugiem, paziņām. Cilvēki teica, mēs dzirdējām, ka jūs palīdzat, mums ir mēbelītes, bērnu gultas, mēs atvedīsim. Tā lietas sāka krāties garāžā un pagrabā,” atminas Mārtiņš. “Daudzos gadījumos, ja cilvēki dzird par vajadzību un viņiem ir rocība, speciāli nopērk. Palīdz.”

Ja sākumā Vidzenieki paši vai citu ģimeņu pārstāvji izvadājuši cilvēkiem nepieciešamās mantas, organizācijas darbības apjomam pieaugot, izveidojusies laba sadarbība gan ar Grobiņas pašvaldību, gan citām tuvākajām pašvaldībām un citām organizācijām, kas palīdz tiem, kuriem ir grūtāk un dara praktisku darbu.

“Sadarbībā ar pašvaldību rakstījām projektus un organizējām vecākiem seminārus, ar domu, ka ne ir tikai iespēja saņemt materiālo palīdzību, bet arī, lai mācītos, lai situāciju mainītu. Lai bērniem būtu labāk,” stāsta Kristīne.

Vidzenieku ģimenē aug četru bērni – meita Hanna (17), dēli Krišjānis (8), unToms (5), un pastarīte Linna (nepilni 3). Vidzenieki ir pateicīgi Dievam, ka šodien ir bērniem svētīta ģimene, taču ir bijis arī grūts un sarežģīts posms.

“Ar viņa palīdzību un līdzcilvēku atbalstu izgājām tam cauri,” atzīst Kristīne.

Mārtiņš, kuram ir arī teoloģiskā izglītība atzīst, ka jau vairākus gadus kā sludinātājam viņam galvenā tēma ir, cik Dievs ir labs.

“Pat pārdzīvojot ko tādu, ko paši pārdzīvojuši, vēl vairāk saku, ka Dievs ir labs,” atzīst Mārtiņš.