Lindas un Jāņa Priednieku ģimenē ikdiena ir videi draudzīga, un abiem dēliem – bērnudārzniekam Emīlam un pirmklasniekam Gustavam – šāda cieņpilna attieksme pret dabu tiek mācīta jau no mazotnes. Priednieku ģimenes pārdomas par dzīves vērtībām  un bērnu audzināšanu Ģimenes studijā.

Linda ir keramiķe, Jānis – programmētājs, un uz Kandavu, uz Jāņa dzimto pusi, ģimene pārcēlusies, kad piedzimis vecākais dēls Gustavs.

“Negribējās skriet mūžīgā vāveres ritenī. Rīgā var iegūt labāku darbu, bet arī par visu jāmaksā vairāk. Tad arī sanāk, ka vairāk jāstrādā,” atzīst Linda.

Turklāt dzīvojot Kandavā, ir vieglāk dzīvot videi savai veselībai draudzīgāk – ēst kvalitatīvāk, nepirkt nevajadzīgas lietas. Un ja tiešām pietrūkst kā tāda, kas Kandavā nav, var iekāpt mašīnā un aizbraukt.

Priednieki arī rūpīgi plāno laiku kopābūšanai ar bērniem, jo vecāki vēlas bērnus vairāk iepazīstināt ar dabu, mācīt vērot un pagaidām atturēt viņus pēc iespējas vairāk no datora un telefona. Pagaidām tas ir izdevies.

Jānis, lai arī pats ikdienas darbā ir saistīts ar datoriem, atzīst, ka telefons bērniem ir kā narkotika, ar ko bērnus var neapzināti sabojāt.

“Pirms viņiem iedot, ir daudz jārunā un jāstāsta. Jāskatās, kā reaģē, var dot vai nē. Arī pašam jāizvērtē, vai nebija ar bērnu kopā kaut kas cits jāpārrunā, nekā jāiegrūž planšete rokās,” uzskata Jānis.

Jānis ir arī robotikas skolotājs un arī saviem puikām daudz būvē no lego un veido multenes. Ģimenes “vīru lietām” pieder arī izzinošas sarunas, piemēra, par kosmosu vai ģeogrāfiju. Lielā pasaules karte puiku istabā nav tāpat vien pie sienas. Pie tās norit sarunas par to, kur dzīvo kādi draugi, kur paši bijuši.

Lindas ziņā ir radoša darbošanās ar puikām – kopā zīmēt, līmēt un veidot. Viņa ir pārliecināta, ka bērniem ir jāmāca radošums, jo tas nepieciešams ikvienā profesijā, ne tikai māksliniekiem.

Linda un Jānis Priednieki kopā ir jau 15 gadus, bet apprecējušies tikai pagājušā gada augustā. Turklāt visai neierastā veidā – sarakstīšanas notikusi pļavas vidū.

“Man bija skaista diena, patika, bet bija arī citas skaistas manā mūžā. Piemēram, kad Jānis pirmo reizi noskūpstīja, kad atzinās mīlestībā. Kad pirmo reizi sonogrāfijā redzēju Gustaviņu,” atzīst Linda.

Abi ir pārliecināti, ka nav jēgas kāzu dienu pārvērst par ko īpašu.